karuseļi (pavisam burtiskā nozīmē), džeza un blūza bāri, mūžīgais lietus un visādas valodas, un šonakt atkal pļāpājām līdz četriem rītā, man nav ne jausmas, kāpēc tā vienmēr notiek. un vispār vēsture tik tiešām atkārtojas, jau atkal mana istabasbiedrene nevar pagulēt, tāpat kā Līva pagāšgad, un jau atkal mūsu istabā visu laiku ir kāds un visi lielākie pasākumi notiek pie mums. vakar secināju, ka nav vērts dzert ar vāciešiem, vismaz ar tiem, ar kuriem esmu jau mēģinājusi, jo viņi vienkārši netur līdzi, un tā nu vakar markuss burtiski gulēja pie mūsu durvīm pēc trim kokteiļiem. man tiešām ļoti patīk uzņemt viesus, bet ja viņi tikai piedzeras, izēd ledusskapi, piemētā virtuvi un aiziet, nu, varbūt nafig. no otras puses, es vispār esmu tīrības frīks. vismaz tādā ziņā, ka es nevaru mierīgi atslābināties un, teiksim, iet gulēt, ja virtuve, kas ir manā istabā, ir kārtīgā bardakā un trauki ir visur. bet ko nu par to, vakar mat. ieminējās, ka man esot ļoti dzīvas acis un ka vispār man ļoti piestāv cigaretes, so much for quitting, un es beidzot laikam esmu atradusi cilvēkus, ar kuriem jūtos ērti, ejot ballēties. no otras puses, nekur tālu jau nebija jāmeklē, tie paši kaimiņi un mat.

vienvārdsakot, katru dienu uzzinu kaut ko jaunu. par sevi, par pilsētu, par apkārtējiem un pat par cibu. šodien ir brāļa dzimšanas diena, es vispār neatceros, kad pēdējo reizi svinējām viņa dzimšanasdienu kopā, trakums, gribu braukt ciemos. gribu vispār braukt, cik tad var būt uz vietas.