Mūzika: | mum - finally we are no one |
Entry tags: | skola |
šodien ciba sūdzas par studijām, tad nu piemetīšu savu artaviņu arī es. īsti par ko sūdzēties nav, ja nu vienīgi par to, ka skola sākās jau vakar, līdz ar to pasaciņai beigas un vasara ir cauri. šosemestr līdz janvārim, kad būs intensīvie valodas kursi (tas gan varētu būt drausmīgi), man ir četri priekšmeti, viens par otru briesmīgāki un prasīgāki. piemēram, kā izrādās, mums it kā bija jau jāizlasa Borhesa stāsts uz pirmo Text& Artefact lekciju, bet, tā kā neviens vēl īsti nemāk apieties ar augstskolas e-pastu, mēs to neizdarījām. bet toties uz ceturtdienu ir jālasa kaut kādi pieci gari gabali un, kā rādās, tā būs visu semestri. no vienas puses, omgzomgzomgz, šis ir tik forši un es vienmēr to esmu gribējusi darīt, no otras puses - es esmu ļoti atradinājusies no smagas mācīšanās. vakar pēc lekcijām man pat sāpēja acis, lai gan nekas traks taču it kā nebija. vienvārdsakot, pirmie mēneši būs drausmīgi, jo mana smadzene ir jūtami sarāvusies, pēc tam būs rudens/ziema, kas arī būs šausmīgi, jo tie mēneši ir nenormāli, un kaut kāda dzīvība, iespējams, parādīsies tikai ap februāri.
vienvārdsakot, tad arī tiekamies.