nevarēju saprast, kāpēc tik ļoti visu laiku gribas ēst, ja reiz tik tikko izdzīvojāmies pa centrālstacijas burgerkingu, un tad es paskatījos pa logu un atcerējos, ka jā, vispār taču rudens. pat ja par to ikdienas rūpēs un raizēs aizmirsti, organisms pats atgādina, ka hei, laiks sākt izturēties prātīgāk. pirmais solis laikam būtu normāli apavi, bet kedas atstāju mājās. un tāpēc joprojām staigāju apkārt vasaras iešļūcenēs. un tāpēc es tiešām gaidu, kad māmiņa brauks ciemos.
vēl viens gadsimta atklājums, ko šodien sapratu - man pirmās nedēļas šeit bija diezgan grūtas, jo es mēģināju iejusties pilnīgi nepareizā barā. šodien visu dienu pavadīju ar stouneru bariņu, oh my, ar viņiem ir tik vienkārši, jautri un forši. daudz sakarīgāk nekā ar tām spīdīgajām meitenēm un visām viņu lielajām somām, lūpu spīdumiem un milzīgajām acīm. savukārt ar vācu meiteni Tīnu un somu puiku Toniju mēs šodien izārdījāmies pa zinātnes muzeju, kas vispār laikam domāts bērniem, bet tur tik forši, it sevišķi ja vēl ieeju apmaksā augstskola. labais.

un tagad es mēģināšu apmānīt organismu ar tējām, kafijām un ūdeni, es taču nevaru atļauties tik daudz ēst.