viens no tvitera šodienas trending topics ir books that changed my world, un es esmu jau pavadījusi kādas 10 minūtes, mēģinot izdomāt savējās. it kā es lasu diezgan daudz, bet kaut kā laikam neesmu iemācījusies lasīt grāmatas, kas man būtu vērtīgas, jo, godīgi sakot, ir grūti atcerēties kādu grāmatu, ko varētu saukt par savu mīļāko. jā, protams, Keruaks un On the Road, Adamss un Hitchhiker's guide to the galaxy, iespējams, arī Vulfa ar Mrs Dalloway, bet tās grāmatas neizmainīja manu dzīvi, tās tikai apstiprināja, ka jā, manas aizdomas par pasauli ir patiesas. ja godīgi, laikam viena no grāmatām, kas tiešām varētu būt izmainījusi manu dzīvi, bija kaut kāda medicīnas grāmata Dodot gaismu, sadegu, ja pareizi atceros, un tur bija drausmīgas bildītes ar cilvēkiem, kuriem nav īkšķu, līdz ar to īkšķu zaudēšana ir viena no lielākajām paranojām manā mūžā, tāpat arī tas šausmīgais krimiķis Nozudusi, bet nav aizmirsta, ko izlasīju 10 (11?) gadu vecumā, tur bija par maniaku, kurš nolaupīja mājsaimnieces, zvērīgi (ļoti precīzs apraksts, protams, arī bija iekļauts) viņas nogalināja un turēja līķus pagrabā, un pēc tam man sākās bezmiegs. laikam jau ir maz grāmatu, kas mani ir ietekmējušas pozitīvi, bet liekas, ka Eat, pray, love varētu būt viena no retajām. nu jā, es gan nedomāju, ka tā ir pazīme, ka this book has changed my world, bet katrreiz, kad iedomājos par Angelusa Silēziusa vārsmām vai O. Vācieša Si minoru, man paliek silti ap sirsniņu.
vispār šīs vasaras lielākais plāns ir izlasīt Faustu, ir tak laiks kaut ko sākt mazliet saprast.