nekad neesmu varējusi saprast, kāpēc cilvēki izvēlas strādāt administrācijās un citās birokrātiskās iestādēs. nu labi, visādi apstākļi dzīvē un tā, bet tomēr mani ļoti traumē tas, ka, piemēram, jaunais lekciju saraksts paredz, ka es esmu divās vietās vienlaikus. un uz manu īgno e-pastu par šo īpatnējo situāciju (jo nē, es nevaru iet pie citām grupām, jo tajos laikos man ir arī citas lekcijas) sekretāre pat neatbildēja, es saprastu, ja viņa neko nevarētu izmainīt un man būtu jāsamierinās ar to, ka labākajā gadījumā apmeklēšu pusi no abiem kursiem, bet nē, viņa pat man neatsūtīja bēdīgu vēstulīti ar tādu tekstu, piem., kā ļoti atvainojamies, bet mūsu augstskolai ir beigušies Hermiones laikgrieži. ja es kādreiz apgalvoju, ka licejs ir wtf iestāde, šī vieta ir 10x more-wtf par iepriekšējo.
un vēl es tikko runājos pa telefonu ar tanti no baltic council, viņa izklausījās piedzērusies un vairākas reizes pārprasīja vienu un to pašu, ko es savukārt jau biju vairākas reizes atkārtojusi. un galu galā nospriedu, ka viss, whatever, nākamreiz labāk sūtīšu e-pastu.

nu jā, un ceļu satiksmes noteikumu teorija ir briesmīga grāmata. vienbrīd piefiksēju, ka trešo reizi lasu vienu un to pašu pantu, un aizgāju uzvārīt kafiju, bet tagad vairs tiešām nav laika, un jāizlasa vēl 3 nodaļas, pff