es jau pēc dabas esmu diezgan apātiska, un šeit, šajā pilsētā, tas vēl vairāk nāk ārā. Ieva2 mēģināja mani pierunāt, lai es palieku līdz nākamnedēļai, bet es laikam labāk mazgātu trīs rindas ziloņu nekā darītu kaut ko tādu. no otras puses, mājās jau ir tas pats, bet kaut kā tur tāda nekā īsti nedarīšana neliekas tik nedabiski sastindzinoša kā šeit. un drošvien tad, kad būšu beidzot mājās, būs jau tumšs un pabildēt neko nevarēs, bet nekas traks, vienmēr jau var atrast kaut ko citu darāmu, hehe. tie cilvēki šeit arī arvien vairāk jūdzas nost, visu laiku kāds gaitenī skrien, arī ap diviem naktī, kaut kādi kliedzieni un nenormāli trokšņi, un virs mūsu istabas pilnīgi noteikti ir kaut kāda underground deju studija, jo citādāk tos trokšņus nevar izskaidrot.

bet vispār man tagad ir lielie un dižie plāni par nākotni, tikko zvanīja no spokpilsētas autoskolas, kur pirms kādas mūžības pieteicos, nākamtrešdien sākšu arī es mācīties.