cik es atceros, vienmēr kaut kā viss ir nokārtojies un sanācis tā nejauši. filmas, grāmatas un mūzikas pie manis nokļūst nejauši, turklāt parasti absolūti atbilstošā brīdī, sarežģītas situācijas parasti atrisinās pašas no sevis, un tā tālāk. mana terapeite gan saka, ka es ar šādu dzīves stilu esmu nokļuvusi strupceļā, jo jau kādu laiku nekādas nejaušības nenotiek, bet es nespēju sevi piespiest par to satraukties, jo so far šāda pieeja ir izrādījusies visveiksmīgākā no tām, kuras pati esmu pamēģinājusi. tik un tā ir pārāk daudz lietu, kuras es pati nekādi nevaru ietekmēt, tāpēc ko tur daudz iespringt, tad vismaz var mēģināt labi pavadīt laiku tur, kur esi.

vai vismaz mēģināt labi pavadīt laiku.