es pati sevi biedēju. pirms aptuveni pusstundas iegāzos pašu dārza žogā, turklāt ne jau parastā žogā, bet tajā, aiz kura ir rožu krūms (labi vismaz, ka iežogots, tātad, kopā 2 žogi, kuros ielikos), un tagad sēžu, izbaudot skatu, kā mana labā puse lēnām uzpampst. un vienīgais izskaidrojums, ko pati varu piedāvāt, ir man sareiba galva. vispār jau galva joprojām reibst, jūtos kā dzērusi, bet tās laikam vēl paģiras no kaut kādiem iepriekšējiem laikiem, un vispār es esmu nopietni noskaņota pavadīt skaistu vakaru mājās. (njā, ko gan citu var darīt, ja labā roka un kāja ir uzpampusi. man pat nav tik garu bikšu, lai nosegtu to potīti, jēziņ)

ja godīgi, es nezinu nevienu citu tikpat traumatisku kā es, bet manā draudziņu/paziņu lokā vismaz ir cilvēki, kas ir vēl izklaidīgāki par mani, un tas vismaz ir mierinājums, hehe. vēl ir, kur augt