man ļoti patīk tādas dienas kā šī. mazliet kultūras, daudz smieklu, joku un pierakstīšanas vērtu atklāsmju, vienīgie cilvēki, kuri man patīk, ir tie, kuriem ir humora izjūta. vispār es jau sen biju piefiksējusi, ka reizēm uznāk tādi man obligāti kaut ko vajag nopirkt brīži, un ja tu tajā brīdī neko jēdzīgu vai vismaz vajadzīgu nenopērc, beigās attopies, ka esi iztriecis naudu kārtējā wtf lietā. es šodien ļoti gribēju nopirkt pidžamu, man vispār patīk gulēt, man vienkārši nepatīk sapņi un iet gulēt, bet pati gulēšana ir izcils laika nosišanas veids, bet viņas bija tik nepacietīgas, ka aizvilka mani prom no pidžamstenda, un beigās es attapos, ka esmu nopirkusi uzacu trimmeri. nu, it kā kaut kāda jēga tajā ir, since man nekad nav sanācis tikt galā pašrocīgi ar uzacu korekciju, bet katru reizi maksāt par to, ka kāds to matu mežu virs acīm savāc kaut kādā jēgā, ir stulbi. un tā nu sava jaunā uzacu trimmera dēļ esmu palikusi gandrīz bez kreisās uzacs, jo izrādās, ka pirmie kucēni tiešām ir jāslīcina, runājot līdzībās, un galvenā morāle - kad tiešām ļoti, ļoti gribas, ir jāpērk tās nolāpītās pidžamas, lai nenopirktu kaut ko tādu, kas ir vairāk nevajadzīgs nekā jēdzīgs.

bet vispār man ir biļetes uz Amsterdamu, vīīī, vienīgais iemesls, kāpēc gaidīt maiju, un (uz kādu laiku) neierobežota pieeja mammas kredītkartei, dzīve taču reizēm tiešām ir skaista, vai ne