aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2009-02-12 23:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:devendra banhart - little boys
Entry tags:kino

es pēdējās dienās ļoti daudz par kino prātuļoju, un, tā kā kino no visām mākslām mani ir ietekmējis visvairāk, autobusos un tramvajos galvā mēģinu izdomāt filmu sarakstu, kas mani ir ietekmējušas visspēcīgāk

so here we go

Das Leben der Anderen - cilvēcības (man ļoti nepatīk vārds humānisms, turklāt tas šeit galīgi nederētu) paraugstunda
I'm not there -  dilaniskā sajūta un jā, jā, jā, tieši tā vajag dzīvot! sajūsma pēc tās. turklāt tai filmai ir burvīgs ost, tiešām
Zerkalo/The Mirror -  ko vispār daudz var teikt par Tarkovski, viņš spēj salikt kopā it kā tik nesakarīgas ainas, kadrus un epizodes, kas beigās tomēr sakārtojas kaut kādā secībā un kārtībā. un tā sapņa(?) aina, kur mazais puika staigā apkārt mājai, man joprojām reizēm ienāk prātā, tāpat kā sākuma epizode ar pīpējošo māti, kura sēž uz tā koka un gaida, vienkārši gaida.
Les glaneurs et la glaneuse - spēcīga dokumentālā filma par Francijas nabagiem, bez liekas dramatizēšanas, bez izskaistinājumiem vai spiešanas uz emocijām. ļoti interesanti personāži un režisores personīgās pārdomas skaisti saplūst kopā, un jau atkal kāds interneta anonīmais cilvēciņš to ir pateicis labāk par mani: The message that there is beauty in every aspect of our existence regardless of how insignificant we think it is resonates throughout the story and will stick with you long after the movie has ended.
Les Vacances de Monsieur Hulot - himna zudušajam sirsnīgajam un naivajam cilvēkam
A love song for Bobby Long - kaut kā šī filma iemieso manu vasaras sajūtu, t.i., lietus, blūzs, koka māja un svītraini svārki, kur nu vēl tipiskāk
Postman blues - kopš es noskatījos šo filmu, es diez ko vairs neuzticos pastam, nopietni (viņš tur piedzērās, izbēra visas vēstules uz grīdas un sāka lasīt. kad pastnieks atrada vēstuli tantei no meitenes, kurai diagnosticēts vēzis, sākās interesantākā (un sirsnīgākā) filmas daļa)
The Truman show - kopš noskatījos šo filmu, mani regulāri pārņem paranoja, ka viss patiešām ir pilnīgi citādāk, un es esmu vienīgā, kura to nezina
Pierrot le Fou - laikam jau šī filma visvairāk ir ietekmējusi to, ko es domāju par kino, par realitāti un tādām figņām. viss taču ir tik nosacīts, it sevišķi kino un reālajā dzīvē



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antonija
2009-02-14 12:34 (saite)
Godārs, jā. Protams, Tarkovskis ir ģēnijs, bet tas otrs ir Žaks Tatī. Gara radinieks, ja tā var teikt. Man ir gandrīz visas viņa filmas. un ar viņu vienā dienā ir dzimšanas diena, hehe.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]deloveja_kundze
2009-02-15 22:37 (saite)
es no Tatī esmu redzējusi tikai jau minētās Ilo kunga brīvdienas, kas mani ļoti, ļoti sajūsmināja. mūsdienās tādas filmas vairs netaisa, un tas ir skumji. naivas, skaistas un sirsnīgas.

p.s. es nesen Tevi redzēju uz ielas, bet kaut kā paskrējām viena otrai garām. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antonija
2009-02-17 13:27 (saite)
jā, mani šis kino ļoti aizkustina.
foršas ir arī Mon Oncle un Playtime. vienā no tām par modernās arhitektūras absurdumu.

Un tādas kā viskonti arī netaisa. vispār visas vecās filmas liekas mazliet naivas.

kur tu mani redzēji? pēdējā laikā daudziem paeeju garām. arī ingmārai. tad viņa sāk jokot par ekskimosiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?