underachievers please try harder
tik nejēdzīgi melanholiska diena kā šī sen nebija bijusi, un šī vakara labākie sabiedrotie ir kafija, grāmata No country for old man, kura ir vēl asiņaināka par filmu, un Great Lake Swimmers. man vispār gribētos kādreiz aiziet uz tādu izteikti smeldzīgu, skumju un mazu koncertu kādā pustumšā ūķī. un tagad tikai jāsavāc spēki un jāuzraksta Peru čalim, ja reiz jau pusotru nedēļu es par to domāju.
vakar, kad beidzot saņēmos un aizgāju ciemos pie draudzenes (matu izmazgāšana, kartiņas uzrakstīšana un kleitas uzvilkšana man aizņēma tieši 3 stundas, mans personīgais rekords), man iespieda rokās šampja glāzi un lika teikt tostu. kārtējās sentimentālās pārdomas, jo liekas tik jocīgi - tikko mēs vēl skolas popielā attēlojām Spice Girls (es biju Mela B, lol), un še tev, pēkšņi dzimšanas dienās mēs pavisam legāli dzeram ne vairs bērnu šampanieti.
es laikam vienkārši nespēju samierināties ar pieaugšanas faktu, vai.

It goes on forever along the shoreline
It never will end on the shores of my mind
I travel along ‘til the sleep takes me in
Where have I ended, where do I begin?