bet tas tā, nekas svarīgs
es vispār šodien nopirku kleitu, starp citu. kleita, kā vienmēr, izskatās pēc hipijgrūtniečkleitas, bet who the fuck cares, esmu kaķis maisā. un vispār es kaut kad vienā no pēdējiem smagajiem vakariem sapratu, ka pietiek sevi mocīt, ar pašiedvesmu un motivāciju neko tomēr nespēju panākt, laiks ķerties klāt kaut kam nopietnākam. un vēl man bija šodien smaga saruna ar to foršo franču sievieti no Berlīnes, runājām ilgi par kinoskolām un kinolietām, bet vispār tas viss mani ļoti nomāca. viņa gan teica, lai es nekādā gadījumā nebraucu mācīties uz Angliju un Franciju (no, seriously, that Sarkozy guy is terrible, someone really should kill him!), viņa man ieteica braukt uz Kanādu, Beļģiju, Šveici, Čehiju, Ungāriju vai Krieviju. un vispār, lielās lietas kopš astotās klases fizikas ieskaišu laikiem esmu pieradusi izlemt ar oliņboliņ skaitāmpanta palīdzību, ko tur daudz spriedelēt. (lai gan Krieviju jau diezgan ātri var atmest)