kad es dzirdu vārdu priekšvakars, es iedomājos par to reizi jūnija sākumā, kad mēs ar milkies braucām uz Tallinu klausīties Bobu D. dzīvajā. bija pats, pats jūnija sākums, spoža saule un silts, un nākamie mēneši izskatījās ļoti daudzsološi. pēc Boba mēs gaidījām trolejbusu pieturā, un pie mums pienāca latviski runājošs vīrietis, kurš uzdāvināja kaut kādu igauņu liķieri, lai mums naktī nebūtu auksti. liķieris izrādījās visnotaļ negaršīgs, bet auksti naktī nudien nebija. un atpakaļceļā no Tallinas līdz Pērnavai mūs aizveda taksometra šoferis, kurš pusceļā ieslēdza skaitītāju, bet solīja, ka maksāt neliks. laikam viņam vienkārši ļoti gribējās parunāties, jo vienā brīdī viņš man sāka rādīt visu, kas viņam bija svarīgs - pašizaudzētā citronkoka fotogrāfiju telefonā, piparu gāzi un šaujamieroci, ja pareizi atceros. un tad kaut kad mazliet vēlāk mēs sēdējām pie meža, un gaisā varēja just kaut kādas lieliskas vasaras priekšnojautas.