šodien ļoti intensīvi kārtoju māju. šodien arī atveda jauno matraci (life 101 kārtējā mācība: matrača iegāde nav sīka vienība, un nav normāli, ka matracis paliek nelietojams pēc 3 gadiem, kā tas man tikko gadījās), tāpēc es vispār pārkārtoju mēbeles, iztīrīju visādus aizkrāmētus kaktus, izmetu kārtējo veco mēbeles gabalu, šoreiz vienu krēslu un vienu skapīti, kurš vairs nebija vajadzīgs, un kārtējo reizi secināju, ka, pirmkārt, šeit vēl ir nenormāli daudz mantu no Andra laikiem (ieskaitot lūgšanu grupas piederumus, tostarp dzintara krucifiksu), un otrkārt, ka dzīvot vienatnē ir visnotaļ milzīgs darbs. un secināju, ka man ir ļoti daudz (joprojām) random mazu lietu, kas ir vai nu jāsalabo, vai nu jāizmet ārā. tas ir fascinējoši, cik ļoti es varu pierast pie dzīves aizkrāmētā telpā.

bet visinteresantākais bija kāds atradums zem gultas. proti, es atradu melnu krūšturi zem savas gultas. no sākuma nodomāju, ka wow, es pazaudēju krūšturi un pati to pat nepamanu. tad sapratu, ka tā gluži nav taisnība - izmērs galīgi nav mans. es vienreiz pazaudēju savu vienīgo bikšu pāri, bet šis tomēr būtu cits līmenis. atcerējos, ka manas prombūtnes laikā te dzīvoja mana draudzene, uzrakstīju ziņu, vai gadienā viņa te neaizmirsa savu melno krūšturi. draudzene saka, ka nu visādi var būt, bet nē, viņa nedomā, ka te ir aizmirsusi ko tādu.
principā ir divi atbilžu varianti uz šo noslēpumaino atradumu. viens variants būtu tāds, ka mani draugi ir super weird un manā vārdadienas ballītē kāda meitene aiz sevis atstāja krūšturi, ne tikai traukus vai ko tādu. otrs variants būtu tāds, ka manā dzīvoklī paralēli dzīvo rūdīts vecpuisis, jo random sieviešu drēbes te uzrodas bieži.

bet vispār mans dzīvoklis pamazām apaug ne tikai ar manām lietām, bet ar to, ko draugi un visādi garāmgājēji te atstāj aiz sevis. lietussargus un tādas lietas neskaitot, kāds pie manis ir atstājis kurpju tīrāmo, segu, vairākas virsjakas (vīriešu un sieviešu), vairākas somas, bļodas, krūzītes un irbulīšus, kā arī grāmatu "Mūžības skartie''.