gaismas_'s Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in gaismas_'s LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Wednesday, May 5th, 2021
    2:15 pm
    sludinājums
    Visu dzīvi esmu vairījjusies no sieviešu kompānijas, jo nedz viņu intereses, nedz pasaules uzsati man nav šķituši interesanti. Šodien pārcilājot domas un uzskatus sapratu, ka tomēr tik slikti nav, un šeit pat cibā ir nemērāmi daudz interesantu dāmu, ar kurām būtu interesanti pakomunicēt.

    Ja cilvēks ir spējīgs savu būtību un domas izteikt cibā, tas jau ir augsts lēciens pari tiktoka viedoklim.

    Ko es ar to vēlējos teikt.

    Eksperimentālā kārtā vēlos pārstāt komunicēt ar saviem draugiem, kuri visi ir vīriešu dzimuma, kas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc manas attiecības, parasti ir kaut kādā nenoteiksmes formātā. Uzvelkot čaļa kurpes, saprotu, ka pati nebūtu diez ko pārliecināta un priecīga, ja vīrietim visi draugi būtu draudzenes.

    Ja kāds ir ar mieru piedalīties šajā eksperimentā, labprāt iszkatu piedāvājumus pastaigām dabā, varu uzaicināt pie sevis uz tēju, kūku un sarunām, kad atjaunosies ierastais pasaules dzīves ritums- kompāniju uz pasākumiem. Sarunas un ieteikumi grāmatām, mūzikai. Lupatu sarunas nav mana mīļākā tēma, bet varu dot lieliskus padomus par remontdarbiem un citām tehniskām lietām, sapucēt matus utt.
    Wednesday, April 28th, 2021
    4:49 pm
    sēriņa
    Veļas mazgājama mašīna, neattaisnoja manas pēdējās cerības, ka- darbosies. Ne tikai bundulis negriezās... arīdzan ūdens izšļācās uz zemes un iesita pa nagiem. Pieņemu, ka tas bija viņas veids, kurā pateikt, ka pietiek. Šodien laidu pelnitā atpūtā uz reinkarnāciju.

    26 gadi pašaizliedzīgas kalpošanas manai ģimenei. Rūpēs par to lai mums būtu tīrs un sauss apģērbs, jo tā, fantastiskā, vešmašina bija ar žāvētāju.
    Jūtos, kā zaudējusi uzticamu un mīļu draugu.
    Pa visu šo laiku vienīgais kaitējums, kas viņai bija noticis- sasitu durtiņas. Tika ieliktas citas. Un, laikam, pārkrāvu pirms gultnis izdomāja nobeigties.

    It's time to, say godbyeee....
    Friday, April 9th, 2021
    9:57 pm
    Tikai mazliet atlicis izvilkt.
    Priecīgi, ka spēšu atdot naudiņas tiem, kuri man palīdzēja izvilkt šo šaušalīgo laiku.

    Vēl fiksi jāizskrien pa visiem ārstiem, jo man, veicot visas soc. iemaksas, bet nestrādājot konsekventus 12 mēnesus no vietas bezdarbnieka pabalsts nepienācās, toties- esmu saņēmusi trūcīgā statusu, kurš vēl šajā mēnesī darbojas! Magnētiskā rezonanse mugurai, tomēr būs. Lieliski. Citādāk, man, nespēja veikt tik debīlu lietu kā pacelt spaini ar krāsu, lai neizteiktos rupjāk- ir nepieņemama.

    Esmu vīlusies šajā valstī. Toties cilvēki mums ir lieliski.

    Paralēli- meklēju sev kādu palīgu, kas par pieņemamu samaksu- palīdzēs man savākt depresijas un vispārīga dzīves noguruma sekas un, kādu dienu veltīt, palīdzot un morāli atbalstot mājas sakopšanā. Pamatā- apģērbus salocīt un salikt skapī, notraukt zirnekļutīklus no stūriem un likvidēt tīklu iemītniekus. Pieturēt maisu, kamēr tīru krāsns cukas. Kaut kāds general cleaning, jo virtuve un vannasisstabas stūri ar tīmekļiem izdzīvojušies, plīts ir kļuvusi biku shady. Ja zin, kā darbojas krāsas rullītis un varēs nokrāsot griestus stūros virs 2 krāsnīm vispār būtu lieliski, jo ar savu fobiju no daudzkājiņiem tur neesmu tikusi klāt. Papildus- iznest atkritumus, jo daudz kas jāmet ārā.

    Droši var rakstīt savu taksi par 8h darba dienu(diena pēc Jūsu izvēles un ieskatiem). Darbs uz vienu dienu arī sanāk, lai divatā likvidētu kovidsekas.

    par darba drošibu- kovidu izslimoju pagājušogad, kovidu izslimoju šogad. Nu jau neesmu gājusi laukā no mājas 2 mēnešus un tā draņķa šeit nav.

    Zinu, ka varu paņemt Zinu vai Veru no esesa, bet cibiņi, šķiet, jēdzīgāks variants, kurus ielaist savā dzīves telpā un kuriem par to samksāt.

    Lai visiem jauka diena
    Monday, February 1st, 2021
    11:21 pm
    keep on fighting bitches
    Džīzas.
    Šis, komplektā ar pagājušā gada otro pusi varētu būt mans top ienīstākais gads.
    Man šķita, ka sūdīgāk vairs nevar būt par to pusotru,diviem, kad miru nost un mūsu lieliskie ārsti nevarēja saprast what the fuck is wrong with me.
    Toreiz finansiāli bija baigā pakaļā, jo nevarēju pastrādat un paldies apkārtējiem un manam lieliskajam tā laika draugam, kurš mani izvilka no tā visa sūda.
    Tagad- nu bļā. Es varu pastrādāt, bet darba nebija.
    Tāda iekšējā panika iestājusies. Tomēr esmu centusies sevi, vienmēr, pozicionēt, kā - man with a plan. Bet, vispirms, mani tulkojumu darbi izsīkst, tad soc. tīkli arī, jo uzņēmumiem bija vieglāk aizvērties. Tad tiek atceltas intervijas, jo- pozīcija tomēr nebūs nepieciešama, mums nav tāda darba apjoma, lai šobrīd nodrošinātu darbu visiem vai vienkārši ir dahuja kvalificētāku cilvēku.
    Frizētavas slēgtas, un pat nevaru savus retos apļus veikt frizējot cilvēkus mājās.
    Noma, loģiski, ziemā nedarbojas.
    Celtniecībā tagad strādā, kaudze ar oficiantiem, frizieriem un citiem večiem, jo acīmredzami, riģipsi špaktelēt var tikai ar krānu.

    Paldies, fakinajai veiksmei. Tā kā mani nepiš vai es krāsoju tiltus vai matus,vai sienas.
    Tagad mājās pārbraucu izskatoties pēc spoka, jo slīpēju nejēdzīgus daudzumus ar detaļām.

    Darbnīcā varētu būt mazliet siltāks, tas būtu lieliski, bet kurināšanas vaina. Ir gana daudz mēbeļu, kuras gaida savu apsaiklingu, lai kļūtu par malku.
    Savukārt, mājās. Beidzot, turp tiku. Netieku pie malkas, jo šķūnis ir aizsalis. :D Episki bļe. Rāvu, stūmu, spēru, daudzīju. Rītdien ar gāzes degli sildīšu.

    Paldies, tam pašam, iepriekš minētajam draugam, par to ka ļāva nedēļu adaptēties un nenosalt, padzīvojot pie viņa(mind you, nekāds kovids netiek pārkāpts, aizvien esmu tur deklarēta)
    Paldies, mātei, par to, ka tagad nav tukšs ledusskapis un ir briketes, lai sagaidītu atkušņus un tiktu pie šķūņa malkas.
    Paldies, vasaras priekšniekam, par to, ka man aizvien ir transports lai es tiktu uz savu šībrīža darbu un zinu, ka ja būs galīgā pakaļā mani izručīs.
    Paldies, manam pēdējam bijušajam par to, ka laicīgi parādīja, kāds pipsis viņš ir un es paspēju laicīgi notīties. :)
    Tuesday, December 29th, 2020
    5:05 pm
    Nu, ķipa gaismas ir bomzis. Abas darbavietas ir slēgtas un pašnodarbinātais, kas darbojas vairākās sfērās un baigi daudz nepelna un baigi daudz nodokļus nemaksā, jo vēl paralēli mācās nekotējas dīkstāves pabalstam.
    Ja ir lieks eiro padalies, ja nav-sūti gaišas domas-

    https://www.paypal.com/donate?hosted_button_id=QMKLR5UFQ5AYJ

    Ceru pāris mēnešu laikā atmaksāt- kādi pussimt pieteikumi izsūtīti, kādi 10 ir atbildējuši un atsūtījuši savus testus, kuri gan šķiet vairāk kā AI trenēšanai paredzētas huiņas.
    Paldies dievam nav jāīrē un paldies dievam nav kredītmaksājumu

    Sunday, December 27th, 2020
    12:10 pm
    Uzmanīties vajag, ne tikai no cilvekiem, kuriem mājās nav grāmatu.
    Uzmanīties vajag arī no tiem, kuriem mājās ir tikai taburetes. Šajā gadsimtā atzveltnes vairs neizmaksā tik daudz lai būtu jāsamierinās ar taburetēm.
    Saturday, December 26th, 2020
    1:12 am
    Viss, tomēr, nav tik slikti. Tie ir tie mazie sīkumi, kurus, dusmās mēdzam piemirst.
    Tas ir pirmais foršais sniegs no kura var velt sniegavīrus un vīrietis, kurš neaizliedz ma vienpadsmitos vakarā iziet uzvelt sniegavīru un kad atgriežos ar pilnu politelēna maisiņu ar sniega pikām tās sakrauj saldētavā, jo man tās vajadzēs vasarai :)))

    Current Mood: for everything
    Friday, December 25th, 2020
    1:24 am
    Bik sakritās garastāvoklis. Jo šie bija priecīgi Ziemassvētki. Skaties kā gribi. Nebiju viena.
    Septembrī, beidzot, biju priecīga viena.
    Vairs nē.
    Cilvēki ir gan lielākais prieks, gan ļaunums.
    12:55 am
    Jaunietis guļ gultā.

    Es- sēžu virtuvē uz grīdas, atstiepusi naktslampiņu ar liegu, pieklusinātu gaismu, jo tā, debesspožā, virtuves spuldze manī iedzen kaut kādu slimnīcas sajūtu. Pusē virtuves ir izlīmētas baltas tapetes, jo neizturēju to vēmekļkrāsas paleti, kuru šī dzīvokļa vadošais "dizaineris" bija izstrādājis apvienojot vēmekļu un mazu bērnu caurejas populārākos toņus. Puse virtuves vēl sagatavošanas procesā. Ja man traucē- es izdaru. Jaunietim bija pohuj, tad lai arī ir pohuj. BEt, nē, mans neakurātais līmējums esot šausmīgs. Puis- kad nožūs, augšējās malas tiks pierieztas līdz ar griestiem. tu galīgs lohs ir vai?
    Man nosprāga telefons, īstenībā- visi telefoni, tagad vieniigaa saziņa ir caur podziņtelefonu, no kura es netieku savā superadvancētajā internetbankā lai apstiprinātu jobanu telefonu uz nomaksu. Nu pimpis ar to. uztaisīju sev kafiju. Mazliet pabesījos- jo nu ir diezgan hujova- mani nomāca šejienes krāsu palete. Izcīnījusi mazliet gaišuma virtuvē- atstiepusi sev normālu rakstāmgaldu, izkarojusi vietu skapī mani vairāk tās lietas it nemaz nesatrauca. MAzliet škrobe par to ka atrodos tālu no centra un kaut cik jēdzīgām darba iespējām, un vēl bez auto. Taču man bija mans online sūds, kurā nopelnīju tikdaudz lai segtu ikdienas izdevumus. Un tagad- trīs dienas oflainā. Mana darba vieta ir zaudēta. Es mzliet pabesījos par to- jo saprotu, ka ar šībrīzā pasaules notikumiem, man jaunu online darbu dabūt ir neiespējami. Jāmeklē kas dzīvajā. Tikai šajā pilsētas nostūrī nekā nav. Man iestājas panika. Pilnīgākā. Man jātiek līdz mājām pēc tālruņa kurš, lai arī whatsappu jau sen neatbalsta, vismaz, internetu dos. Man ir jāmeklē draugi kas aizvedīs un jālūdzās lai aizved.
    Jaunietis noklausoties manu besi pasaka, ka ja man tā šeit riebjas tad rītdien aizņemsies braucamo un mani ar manām mantām aizvedīs mājup. Nu. Malacis. A kad aizbraukt uz mežu pēc priedītes paņemt auto- ņijuja? Vai mani aizvest pēc jobana telefona? Ja viņam kur vajadzēja es bez problēmām viņu aizvedu. Mani nevar vienu reizi bļaģ līdz mājām aizvest. Točna vajadzēja šodienas rasolam piemest indi. Un vēl pajautāja vai tad pret mani slikti izturoties. Slikti nē- pilnīgi nekādi.

    Padzeros kafiju- izmantoju iespēju, kamēr šamais mājās izsūtīt maksimāli daudz pieteikumus uz visiem iespējamajiem darbiem. Kā es vēlētos šobrīd gulēt.
    Nu bļaģ, čali- es saklausījos tik daudz lamas no feisbuka tautas lai tu Ziemassvētkos varētu dzert tēju no savas neglītās krūzes, kuras līdzinieci sadauzīji. Tā vietā lai paņemtu sev normālu un kaut cik ejošu telefonu es tev uzdāvināju jobanu ziemas darba apģērba komplektu lai Tu nečīkstētu, ka salsti, kamēr būvē savu jobano kameru.

    Es esmu kļuvusi laba. Un tik labai man bija jābūt pret citiem cilvēkiem. Nevis pret šo cilvēku. Karma, mazie! Mācos. Paldies dzīvei par šo mācību. Vismaz šajos Ziemassvētkos nebiju viena.

    Aizsmēķēšu cigareti. Škrobe- nevarēšu pabeigt nokrāsot tās jobanās virtuves sienas. Viņš te- redz- pa vasaru vispār praktiski nebija un viņam pohuj kas šeit vispār ir. Man nav pohuj. Labāk tīras un gaišas sienas, pat ja slikti aplīmētas, nevis pretīgas tumšas notumsnējušas tapetes.

    Pasaulē ir haoss- Es neesmu mājās, es sajaucu lietu būtību. Tagad jāmaksā par to visiem. Apprecējos- instant kovids. Izšķīros- LV kovida vairs nav. Aizdevos projām no mājām un sava cilvēka- atkal kovids sākās :D Vainojiet mani, nevis sikspārņēdājus, viņi ir tikai tauriņa pieskāriena ūdenim sekas.
    Sunday, November 29th, 2020
    1:39 pm
    Laumiņu vizīte
    Gaismas, vakarnakt, atkal pārvērtās par tumsām.
    Šķita jau, ka pārāk labi viss iet.
    Kaut kādu pipšu dēļ, kas centās aizdzīt transportu, izpista diena man, priekšniekam, manam puisim(nu vai jau bijušajam, kas to lai tagad zin) un nemērāmam daudzumam viņa draugu un paziņu. Par to kāpēc tas daudzums ir nemērāms. Nolēmu sevi izklaidēt ņemot talkā degvīna pudeli. Ja priekšpusdienā atver pudeli, tad var gadīties tā, ka no vakara atceries, ka sēdi garažā un pēc tam- pamosties gultā. Nočeko apkārtni un sevi. Man nekas nesāp- jau labi- tātad kauties neesmu līdusi vai arī izdarījusi to pietiekami meistarīgi, lai gan pēc promilēm tas nešķiet ticami. Vīrietis guļ blakus, bet guļammaisā. Jau sāku apjaust, ka esmu smagi nogrēkojusies. Tikai ne sū da neatceros. Bet guļ blakus. Pieceļos atrast savu telefonu lai izsauktu taksi un pazustu, jo saprotu ka lai ko būtu izdarījusi neesmu šobrīd spējīga ar to dīlot. Telefona nav.
    Velns ar to. Eju gulēt, vismaz teleportešos tālāk laiktelpā.

    Pamostamies- nu, jā. Gaismas aizgājušas rotaļāties ar laumiņām, vakardien. Sākušas dirsties ar ko pagadījies.
    Vīrietis aizgāja uz garažu darboties, es atteicos pievienoties, jo kauns skatīties acīs tiem, kam esmu vakardien huiņas sarunājusi, un sīkums ar to- es pat neatceros kam es viņas esmu sarunājusi. Neko neatceros. Nu, Dieva goda vārds. Pat Sātana un Krišnas gda vārds. Neatceros.
    Aizgāju līdz tuvējam tirdzn. centram. paņēmu starta komplektu, iepisu vecajā aifonā.

    Apzvanīju vairākus cilvēkus lai veiktu pareizo izvēli ko darīt. Jo sev es uzticēties, pēc vakardienas, nevaru. Mans plāns bija savākt savus loriņus un pist nahuj projām. Vienkārši izbeigt šīs, līdz sim brīdim, lieliskās attiecības un kaut kad rītdien palugt lai kāds atbrauc savākt manu neejošo transportu no šejienes.

    Aizrakstīju cienītajam, ka izjūtu dziļu nožēlu, ka tā ir noticis, ka ja viņš vēlas, es varu doties nahuj ar visām savām laumiņām un haosu, kuru rada mana nesavāktība un nenoteiktība.

    Viens bijušais- pateica, ka esmu lose. Viens priekšnieks, pateica- dura. Izdzeršu kafiju. Nomazgāšu traukus, izslaucīšu grīdas. Iemetīšu cepeškrāsnī vistu. Savākšu savas lietas.

    Cerēšu uz labāku, bet gatavošos sliktākajam.

    Current Mood: about not remembering
    Tuesday, October 13th, 2020
    9:55 pm
    Kad pazūd lietas un vietas.


    Ja tirgus "Latgalīte" netiks nojaukts, tuvāko 10-20 gadu laikā, jebkurā gadījumā mainīsies tā īpašā "aura", kas tam piemīt.
    Tie padomju cilvēki, kruķītāji-muķītāji. Tās PSRS ražotās un neiznīcināmas lietas, kuras tur tiek tirgotas un atpakaļuzpirktas, katru reizi noskrambātākas...

    Darn...

    Viens no iemesliem, kas man tur patīk- cilvēki ir paredzami. Tas pats iemesls, kāpēc es saredzu, savdabīgu, šarmu visvisādos gaģušņikos un citās draņķvietās. Tieši tik daudz lai ieietu, apskatītos, izdzertu kādu zināmāku dzērienu un dotos laukā pa durvīm, atpakaļ savā realitātē. Projām no muhļīšanās pustumsā un kautiņiem par aizskarto "ņeuvažaješ".


    Citās ziņās- sens draugs, novērtējot manu emocionāli-morālo pieaugšanu pēdējo desmit gadu šķērgriezumā, teicās- kā piecu gadu laikā, viņaprāt, es uztaisīšu kaut ko sabiedrībai un pasaulei noderīgu.

    Pasmējos.
    Monday, August 31st, 2020
    10:27 pm
    Esmu visciniskākais cilvēks ar labajiem nodomiem kuru pazīstu. Līdz nelabumam redzējusi to cik dzīve mēdz būt skarba un cilvēki pretīgi, bet aizvien- es apstāšos katru reizi lai palīdzētu kādam piecelties, kādam, kuram uz ceļa noplīsis transports. Tikai tāpēc, ka cilvēki ir kretīni nenozīmē, ka man tādai jābūt, vai ne draudziņi?

    Es dzīvošu savā burbulī, kurā nenotiek sliktas lietas. Apzinoties, ka viņas pastāv. Bez žēlastības no sava burbuļa izsperot tos, kuri ir slikti.

    Empātija, jopcik.

    Mūžu dzīvo, mūžu mācies.

    Current Mood: for everything
    Current Music: Katy Perry- Daises
    Wednesday, July 22nd, 2020
    11:55 pm
    -Vai Tu necieni likumu?
    -Es cienu likumus, ja tie ciena mani.
    -Likumi nevar nevienu cienīt, viņi nav īsti.
    -izdari secinājumus...

    ____________
    Es cienu sevi un retus cilvēkus, bet mīlu cilvēci. Ar visu viņas pašiznīcības tiekami.

    They just need a bit of guidance. Shit, I need a bit of guidance, but I'll be fine, wishing the same for them.

    Current Mood: jealous
    Saturday, July 4th, 2020
    2:13 am
    Ak! Kas par gadu!

    Janvārī apprecējos.

    Saņēmu oficiāli atzītu sertifikātu lai varētu darīt to kas patīk.
    Dabūju darbu pontovākajā Latvijas kantorī, kas darbojas tajā ko tagad protu.
    Jūnijā izšķīros, jo man nevajag.
    Nav cilvēka, nav problēmu.
    Nav problēmu-tas ir labi.

    Izleca man vienu dienu feisbukā You have memories. Jau 5 gadi apkārt kopš pēdējā lielā vazāšanās gada.
    Tagad jānostrādā cītīgi vasariņa, lai ziemā varu doties kārtējā eirotripā, tikai, nu jau ar savu četrriteņu dzīvesvietu, lai mājas ir visur.

    Esmu, kopumā, ar visu ļoti apmierināta. Nekas nav tā vērts, lai ļautu sev būt nelaimīgam.
    Biju pārliecināta, ka viena nevarēšu, nespēšu, nesanāks. Ieslēdzu "vienalga viss" režīmu un atskārtu, ka visu var un viss sanāks. Kad nāca miers un pieņemšana nāca arī labas lietas!

    Līdz nākamajai reizei Ciba!

    Current Mood: awake
    Current Music: Wingnut Dishwashers Union
    Thursday, August 15th, 2019
    9:56 am
    Coldrex sezona.
    Šodien jūtu. Rudens ir sācies. Debesis ir tumšākas. Drēgnums spraucas iekšā pa pavērto logu. Pirmā rudens saaukstēšanās. Pilns komplekts.

    Aizveru acis, nomīnusoju nost iesnas un 20 gadus un dodos pēc ziediem un uz skolu.

    Atveru acis, pieplusoju atpakaļ gadus un iesnas, pamanu vēl vieglu nespēku, paņemu sejas masku, jo esmu atbildīga pret sabiedrības veselību, uzmaucu to sejā un sāku čammāties uz darbu.

    Viss kas notiek, notiek nevis uz labu, bet tāpēc ka cilvēks ir lohs.
    Friday, December 7th, 2018
    10:10 am
    Cerība- LAAC būs pieklājīga publika. Inteliģence bļin. Palātā viena vatņica runā pa telefonu, nevar iziet koridorī. Varētu pagulēt pirms operācijas. Bet, nē. Un, es latvietis peiklājīgais nepateikšu lai aizver savu okpuanta virināmo.
    Sunday, July 29th, 2018
    10:27 am
    Esmu nonākusi slimnīcā, kur gaidu magnētisko rezonansi. Vēl arī adatu mugurkaulā.

    Trīs lietas mani kacina līdz nelabumam.

    1.pilna palāta ar krievenēm.

    2.krievenes, kurām ir grūti paiet, bet štoku neņems, un kratīs manu gultu, aiztiekot kājgali. (ne tāpēc es dezinficēju visu, kas, uz šo brīdi, skaitās mana miga un tam pieguļošais)

    3.netaktiskās tirgus bābu ģimenes, kuras 5 vietīgā palātā ieveļas 5 cilvēku sastāvā(tādejādi samazinot komfortabla skābekļa daudzuma līmeni un paaugstinot skaļumu) pie staigājoša pacienta un sāk savu tirgu.


    Pirms nedēļas man sāka likties aizdomīgi, ka viss ir tik labi dzīvē. Skola, darbs, privātā dzīvē, veselība, hobiji... yeah right, bitch.
    Tuesday, June 26th, 2018
    7:12 pm
    Kāds nemeklē dzīvesvietu, istabu? ap 30-35m2, Teika/Vef. 150mēn +skaitītāji.
    Mēbelēts, sadzīves tehnizēts, traukots un katlots.
    Būs istaba, virtuve, gaitenis, vannasistaba, krāsns apkure un kaimiņiene, kura tur nedzīvo.
    Slēdz līgumu, gaida laicīgu apmaksu un nerunā krieviski.
    Vienam cilvēkam.
    Var ar dzīvnieku, ja nepalaiž nagus un zobus.

    Feiskontrollis arī mazliet ir, neuztver personīgi, bet pieredze ir rūgta :)
    -Prasīšu rekomendācijas vēstuli, pierādījumus ienākumu esamībai un izziņu pa nesodāmību.

    raksti šeit vai gaismas2015@inbox.lv
    Saturday, June 23rd, 2018
    10:50 pm
    Spāńi ir sērga. Jā, viņi ir skaļi.
    Viņi ir tālu.
    Slāvi gan. Tie ir tepat. Tie bauro līdz nemaņai. Rītā, vakarā.
    Vecajā mītnea ēkā slācvi bija skaļi un ap viņiem bija daudz saplēsty bērnu mantiņu. Šeit tas pats.
    Mī un žē.
    Latvieši arī mēdz pagalmā ieraut, bet viņi tā nekliedz.
    Thursday, October 26th, 2017
    10:39 pm
    Šinšillu audzetava meklē ādiņu meistaru(dzivnieku vērtēšana, kopšana, kaušana).
    Apmācības notiek uz vietas 2-3nedēlas.
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba