Ak! Kas par gadu!

Janvārī apprecējos.

Saņēmu oficiāli atzītu sertifikātu lai varētu darīt to kas patīk.
Dabūju darbu pontovākajā Latvijas kantorī, kas darbojas tajā ko tagad protu.
Jūnijā izšķīros, jo man nevajag.
Nav cilvēka, nav problēmu.
Nav problēmu-tas ir labi.

Izleca man vienu dienu feisbukā You have memories. Jau 5 gadi apkārt kopš pēdējā lielā vazāšanās gada.
Tagad jānostrādā cītīgi vasariņa, lai ziemā varu doties kārtējā eirotripā, tikai, nu jau ar savu četrriteņu dzīvesvietu, lai mājas ir visur.

Esmu, kopumā, ar visu ļoti apmierināta. Nekas nav tā vērts, lai ļautu sev būt nelaimīgam.
Biju pārliecināta, ka viena nevarēšu, nespēšu, nesanāks. Ieslēdzu "vienalga viss" režīmu un atskārtu, ka visu var un viss sanāks. Kad nāca miers un pieņemšana nāca arī labas lietas!

Līdz nākamajai reizei Ciba!