aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2008-01-13 10:47:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:gogol bordello - passport
Entry tags:es, ikdiena

vakar no rīta pamodos draudzenes dzīvoklī un sajutos ļoti, ļoti skumji. nekas jau tāds skumšanas cienīgs nebija atgadījies, bet laikam vienkārši par situāciju kā tādu. par sevi saskumu. bet tāpēc jau tās draudzenes un draugi ir vajadzīgi, lai tādos beziemesla saskumšanas brīžos sapurinātu un atdzīvinātu, jo es jau esmu no tiem, kuri var skumt ilgi bez iemesla. ja godīgi, pēkšņi liekas, ka piepildījums zudis. nezinu, vai man maz tāds kādreiz ir bijis, taču tagad skrienu uz riņķi, dzenājot pati savas pēdas, un nekur netieku. trakākais, ka nekas taču nav noticis. es joprojām dzīvoju savu miermīlīgo pusaudža dzīvīti, man ir mazi prieciņi un mazas bēdiņas, es gan laikam dotu priekšroku Priekiem un Bēdām, bet man jau neviens to nejautā. vārdsakot, viss taču ir tāpat, kā ir bijis teju vienmēr, bet liekas, ka kaut kas nāvīgi svarīgs ir aizmirsts.

vakar, ejot uz sava stīpniekbusa pieturu, uz tuneļa kāpnēm ieraudzīju melnu un jau samīdītu brošūru ar virsrakstu Vai Dievs tiešām eksistē? nez, vai vienmēr eksistenciālie jautājumi ir tikuši mīdīti kājām?



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]deloveja_kundze
2008-01-13 20:52 (saite)
nu jā, laikam jau ar laika distanci katrs vecums liekas savādāks nekā tad, kad esi tajā vecumā. bet tagad man galvenais liekas vienkārši dzīvot, īpaši nedomājot par neko, jo es taču zinu, ka pēc vidusskolas viss pamazām kļūs trakāks.

ai, es beigšu muļķoties. paldies, Tavs teiktais par manu vecumu iedvesmo. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?