Marija, piemēram, ir tikko beigusi savas studijas Jeilā un dosies atpakaļ mājās - atceros, ka toreiz, kad pēdējo reizi tikāmies novembrī, viņa man teica diezgan pārliecinoši, ka, ja Tramps uzvarēs, viņa nevar iedomāties, ka varētu palikt pēc studijām ASV, pat visliberālakajos štatos nē. neesmu ar viņu par šo tā nopietni runājusi, kopš Tramps tiešām ir uzvarējis, bet nu viņa brauks mājās, varbūt arī uz palikšanu. un tikko, kad sarunā iemetu jautājumu par to, kādi ir viņas vasaras plāni, pēkšņi pieleca, ka nudien, tas jau ir tepat blakus. vasara, tas ir. lai cik arī banāli tas neizklausītos.

un priekšā tiešām ir milzu darbu blāķis, jo acīmredzot manā(s) profesijā(s) vasaras brīvdienas nepienākas, bet, piemēram, šovakar ir tik skaista gaisma tieši logos, ir tāds miers un nepavisam nav bēdīgi par to, cik gara ir to do liste. jo ir kaut kāds trausls, bet vienlaikus pamatīgs miers un sajūta, ka kaut kādos mistiskos veidos es esmu pareizajā vietā, laikā un telpā.

kaut kā tā. drusku pārpasaulīga sajūta šodien, bet tiešām labā nozīmē.