aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2007-11-27 22:38:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:dialogs, ģimene

nieki
gribētu daudz ko teikt, bet pirksti neklausa un slinkums valda. vien pierakstīšu dialogu, kas risinājās vakar no rīta, kad trešo reizi pēc kārtas pārģērbos.
-māāāām, es esmu resna.
-nu tad ietērpies maisā un kaisi sev pelnus uz galvas, gandarot par to, ka esi resna.

pēc šīs frāzes es aizvēros un par to vairs nerunāju.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]arrianda
2007-11-28 08:30 (saite)
Kāds bija mērķis šim teikumam? Gribēji dzirdēt - nu, apmēram tā "nē, ko tu"? :)

Viss ir galvā, nevis ciparos.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]deloveja_kundze
2007-11-28 23:31 (saite)
nu jā, šī ir tāda sāpīgā tēma, zinkā. viss ir bēniņos, jā, bet, tā kā visa ikdiena paiet, dzenoties pēc cipariem (skolas ietekme, mana skola ir kā traka pēc augstām atzīmēm. vienkārši smieklīgi viss tas izskatās no malas), pati arī personiski sāku 'dzīties pēc cipariem'

mērķis? sen kā jau vairs tāda nav :) jau no kaut kādas 6. klases, kad pirmo reizi pateicu spogulim, ka esmu resna, šis teikums ir bez maz kā sveiciens pašai sev. vārdi bez jebkādas jēgas, pat vairs ne ar cerību dzirdēt, ka tā nav :), vienkārši tukša muldēšana, skatoties spogulī. jo mainīt ta kaut ko slinkums :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antonija
2007-12-02 00:46 (saite)
:[

bet no otras puses koķete, hihī

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?