nu jā, šī ir tāda sāpīgā tēma, zinkā. viss ir bēniņos, jā, bet, tā kā visa ikdiena paiet, dzenoties pēc cipariem (skolas ietekme, mana skola ir kā traka pēc augstām atzīmēm. vienkārši smieklīgi viss tas izskatās no malas), pati arī personiski sāku 'dzīties pēc cipariem'

mērķis? sen kā jau vairs tāda nav :) jau no kaut kādas 6. klases, kad pirmo reizi pateicu spogulim, ka esmu resna, šis teikums ir bez maz kā sveiciens pašai sev. vārdi bez jebkādas jēgas, pat vairs ne ar cerību dzirdēt, ka tā nav :), vienkārši tukša muldēšana, skatoties spogulī. jo mainīt ta kaut ko slinkums :)