Kompjūtera analīzes, kuras uzņemot es tiku šūpota augšā lejā pa labi pa kreisi kā tādos karuseļos rāda, ka man ir veselas divas trūces. Ārste saka, ka tas neesot nemaz tik reti, tāda veida muguras problēmas, vienkārši lielākā daļa ar šādām problēmām nenonāk slimnīcā. Bet nu nekas, i'm having a bit of fun. Šodien mani vadāja apkārt ratiņkrēslā, vienubrīd gandrīz saskrējāmies ar vienu vecu kungu ratiņkrēslā, kurš noteica oo, avārija. Neviens, par laimi, neceļ ausis par to, ko es neēdu, man dod daudz un stipras pretsāpju zāles, turklāt pa taisno vēnā, kas ir tik lielisks veids, kā uzņemt lietas. Lasu Rīgas zilo gvardi, kas ir superīga grāmata, izmantoju iespēju parazitēt uz Sergeju Netflix konta, skatos pa logu ārā uz kokiem un mēģinu nekrist pašžēlumā un panikā, jo mamma saka, ka trūces riktīgi sadzīstot pāris mēnešu laikā. Bet man šobrīd nav pāris mēnešu laika, man ir Dzīve un Plāni, un Festivāls, un Izstādes, un tas viss ir tik smieklīgi, ka smiekli nemaz vairs nenāk. Sajūta, ka es taču neko pēdējā laikā neesmu Tādu darījusi - nekādu lektoriju, nekādu projektu, nekādu lielu un visaptverošu notikumu, bet tāds liels belziens pa krustiem, lai piebremzēju.
Un tā jau es šito rakstītu savā papīra dienasgrāmatā, bet dievagodavārds, es nevaru atrast pozīciju, kurā tas būtu iespējams un kurā no sāpēm nenāktu ģībiens.

Vakar tāda pilnīgi high on pain staigāju pa uzņemšanas gaiteņiem, smīdināju sanitārus, jo esmu smieklīga un jautra, kad neesmu pie pilna prāta, apraudājos par vīrieti, kurš intensīvi asiņoja un viņa spilgtās asinis pilēja uz grīdas (kāpēc asins analīžu trubiņās asinis izskatās tik tumšas un intensīvas, bet brīvā dabā izskatās krietni gaišākas un spilgtākas?), un uz ārstes jautājumu par to, vai ir dzēris, nevarēja īsti neko atcerēties. Vēl es mammai intensīvi klaigāju, ka es nevaru ilgi palikt slimnīcā, man taču šonedēļ jāiestājas doktorantūrā, very srs bsns! Kas, protams, viss ir sīka vienība salīdzinot ar to, kā izskatās mans nākotnes plāns, tas ir, ārstnieciskās vingrošanas, nekādas kačāšanās, vien mierīgas peldes baseinā, bet par ezeriem man neviens neko nesaka.

Un vēl, vēl ir tā, ka man līdz ceturtdienai jānosūta maketētājam visa kartes info, bet i honestly couldnt care less. Un vēl mazliet priecājos, ka esmu oficiāli atbrīvota no pāris ne pārāk gaidītām sapulcēm šonedēļ, kā arī no braukšanas darba uzdevumā uz Positivus, yesss