sapnī redzēju jaunu filmu no 1908. gada - materiāls, par ko neviens nezināja, ka tas ir saglabājies, neviens necerēja, un izrādās, ka ir, un tādējādi tiek pārrakstīta lv kino vēsture, jo vecākie kadri vairs nav cara Nikolaja II vizīte Rīgā 1910. gadā, bet gan šī te īsfilma no 1908. gada. tiesa, mans sapnis šo īsfilmu iztēlojās kā mūzikas videoklipu, kas aizdomīgi līdzinājās daļai no tiem materiāliem, ko tikko analizēju maģ. darbā.

iespējams, man būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai atkoptos, haha.


bet tikko toties izgāju ārā ar izstieptu plaukstu, tajā salija ūdens, bija mazliet auksti, bet ne pārāk. varētu iet mājās un kaut ko sākt skatīties, bet ir tik daudz iespaidu - noskatījos "Nepabeigtās vakariņas" (ļ. smieklīga) un "Mans draugs - nenopietns cilvēks" (ļ. skumja, ja godīgi), varbūt nevajadzētu vairs neko skatīties kādu laiku, ja negribu sapņot filmās.
bet nu kas cits vairs atliek, es vispār vairs nesaprotu, kas ir brīvais laiks un ko ar to dara, kad nav jāraksta tūkstošiem projektu un maģ. darbs, un nav jāraksta programmu apraksti, nav jāķibina kopā bildītes filmām un nav jātaisa tāmes. ko tad var darīt, a, ja arī uz krogu negribas iet