labrīt, sīrupiņ, laiks dienišķajam rant'am.

kādas haļtūras (kāda nu haļtūra, tas būs mēneša maizesdarbs) vārdā visu rīta cēlienu pavadīju, kārtojot dokumentus pa kastītēm, tas ir, sistemātiski ejot cauri pieteikumiem un kārtojot kastītēs ''pareizi pieteicies'' un ''lohs, kas nemāk lasīt''. biju ļoti pārsteigta, pamanot, cik daudz tomēr iet kastītē ''lohs, kas nemāk lasīt'', jo it kā jau varētu domāt, ka, ja tu piesakies kādam konkursam un vēlies, no visas sirds vēlies, lai tieši tavu projektu izvēlās, tu taču normāli sagatavotu prasītos dokumentus, nevis nospriestu, ka oh well, viņi prasa vienu, es iesniegšu ko pavisam citu, lai paši izdomā, vai es atbilstu vai nē. newsflash: tu neatbilsti, mazais.

vienvārdsakot, cilvēki turpina fascinēt un pārsteigt, ne vienmēr pozitīvā ziņā.