aņa delovejevna ([info]deloveja_kundze) rakstīja,
@ 2014-10-09 18:58:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Godīgi sakot, bija daudz trakāk, nekā biju gaidījusi. Tikko kā iegāju baznīcā, mazliet sabruku, paslēpos aizmugurē un sabruku uz grīdas, un tad apglabāšanas laikā es vienkārši izslēdzu telefonu, man bija kādi desmit neatbildēti zvani un nu jau ir aptuveni 50 jauni nelasīti epasti, un man vairs nav spēka, vienkārši nav spēka, because there is only this much I can give.

Un tad pienāca babas māsa, apķēra un teica, kāda tu silta, pienāca visas manas tantes un pēc kārtas paņēma azotē, brālēni un viņu sievas, brālēnu bērni, visi mani onkuļi un tā milzīgā, diezgan neaptveramā Latgales saime, kas man ir. Visi tur bija. Un ja uz bērēm darbadienā dziļā Latgales vidū plkst. 12:00 ir pilna baznīca, tas laikam mazliet parāda, cik ļoti vecmamma bija cilvēks, pēc kura pasaule liekas tukšāka.

Piezīmes no garā mājupceļa. Esmu pilnīgi, pilnīgi pārdegusi, bet tas nekas, jo es nāku no supersieviešu dzimtas, un man ir ļoti stiprs tīkliņš apkārt. Būs labi.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]nistagms
2014-10-10 01:27 (saite)
nekas nebūs labi, un mēs visi to zinām. mēs novecosim, sapūsim, slimosim vēl vairāk nekā tagad, būsim uzpisuši kroplus bērnus un vēlāk degsim elles ugunīs. un tas viss par neko.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]_re_
2014-10-18 20:22 (saite)
un par to nekas

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?