ir dienas, kad es aizguļos par pusotru stundu, piemēram, šorīt, jo es vienkārši nedzirdu modinātāju, kas kliedz ausī, un kopš kaķis ar mani vairs nedraudzējas, trū storī, Līvas kaķis mani īsti neņem par pilnu, viņš vairs arī nenāk mani no rīta modināt, ņaudot ausī. nu lūk, aizgulējusies, dusmīga, iekavējusies un tagad mēģinu ātri uzrakstīt vienu tekstu, bet viss, ko es rakstu, izklausās šausmīgi, pat nezinu, vecišķs. prr prr. es nezinu, kā lai pieceļas, sīrupiņ. varbūt šī ir tikai fāze? varbūt man vienkārši vajag sulaini, kas katru rītu modinātu, līdz es patiešām arī izveļos no gultas. no otras puses, ja pareizi atceros, pret modinātājiem esmu vienmēr bijusi diezgan imūna.
vienvārdsakot, dažāda rakstura problēmas. vismaz sejas krēms jānopērk šodien, problēmas jāsāk risināt no viegli risināmo problēmu gala.