rubrikā ''Mana dzīve ar Līvu''
ja jūs kādreiz interesē, kā ir dzīvot kā paranoiķim, tūlīt būs piemērs no dzīves. mēs ar Līvu abas esam mazliet paranoiskas un diezgan trakas, un visnotaļ labi varam iztēloties nākotni, kurā ejam gulēt ar folijas cepurīti galvā, lai neļautu valdībai mūs apstarot naktī. lai nu kā, mums ir abām tendence izdomāt lietas, ātri nonākt pie secinājumiem, sabaidīties un visādi citādi uzvesties dramatiski. nu un vispirms pirmdien bija zvans no Andra, mūsu dzīvokļa saimnieka, mana tēva labākā drauga, kurš prasīja, kā man gāja Somijā un vai es varu nokopēt pēdējo rēķinu. tad vakar viņš atnāca uz dzīvokli, es biju darbā, bet Līva ar viņu mazliet patusēja bulku, Andris apskatījās rēķinu, apskatījās kaķīti un aizgāja prom. pēc kāda laika zvans Līvai, ka pēc pusstundas būs atkal klāt, turklāt šoreiz ar izvērtētāju. Līva man uzreiz raksta feisbukā, ka Andris uzvedas ļoti savādi un laikam taisās pārdot dzīvokli. mēs abas krītam intensīvā panikā, es zvanu vecākiem, lai noskaidrotu, vai Andris kādā no kristiešu mistiķes audiogrāmatas ierakstu sesijām (es zinu, ka tā reizēm neizklausās, bet mana ģimene, viņu dzīve, draugi un mana dzīve tiešām ir īsti cilvēki un īsti notikumi) nav ieminējies, ka taisās pārdot dzīvokli. mamma atbild, ka nevar runāt, jo ir ''stulbā ārstu konsīlijā'', bet mēs tikmēr ar Līvu katra savā pilsētas galā turpinām krist panikā. Līvas panika izpaudās tā, ka viņa meklēja mūsu dzīvokli ss'ā, sak, varbūt Andris jau ielika pārdot, es tikmēr rakājos cauri ss.lv dzīvokļu īres piedāvājumiem, lai šausminātos par to, cik viss ir dārgs un cik ļoti dzīvokļi rīgā izskatās pēc pritoniem. pusstunda paiet, Andris atnāk atpakaļ uz dzīvokli ar visu izvērtētāju, protams, izrādās, ka Andrim šis viss ir vajadzīgs tikai kredītu saņemšanas vajadzībām, neviens mūs ārā neliek, viss ir kārtībā. un Andris pirms aiziešanas vēl paspēja pacelt Līvas riteni un noteikt ''Smags gan'' vai kaut kā tā.

vienvārdsakot, krišana panikā ir very srs bsns, mums tas labi sanāk, don't mess with us.