- 2/26/20 04:30 pm
- Ļāvos medicīnas profesionāļiem, lai aprauga manus nobrāzumus no svētdienas.
Noripoju pa klintīm skrienot nacionālajā parkā. Saskaitīju 11 pušumus (no potītes līdz plecam), 4 no tiem biju novērtējusi kā tādus, kam vajadzīgi pārsēji. Biju visu apkopusi pieturoties pie mitrās dzīšanas nodrošināšanas principa, un lietoju ar emulsiju piesūcināto kontaktslānīti Linitul, kura fans tagad esmu. Apdegumam pirms gada arī labi derēja - tagad knapi manāms - toreiz cītīgi noņēmos ar rētošanas mazināšanu un apguvu visus jaunumus brūču kopšanā un dzīšanas veicināšanā.
Un izrādās viss ir sācis lieliski dzīt - kaut kas tur tajā visā ir. Viņi gan uzkatīja, ka vēl pāris pušumu ir jāapsedz - tas, kas uz rokas kauliņiem, tāds šaubīgs.
Bet vispār ir tāds brīdis, kad, sķiet, organismā šis tas nedaudz sabojājies. Vai varbūt vienkārši tā ir "ap 40" realitāte.
To gan es negribu pieņemt, vispār pēdējā laikā izklaidējos interesējoties par jaunumiem ilgmūžības zinātnē - nu tur mTOR, AMPK, sirtuīniem, NAD+ u.tml. - David Sinclair darbs. Nākotne ir aizraujoša, un būs jāsāk izvēlēties starp a)īstermiņa fitnesa maksimizēšanu un b)ilgtermiņa veselību arī vecumā - jo abus optimizēt mūsu organismi nevar.
(gribu zināt, cik daudzi procentuāli pēc Lifespan izlasīšanas ir sākušie lietot NR/NMN vai piekopt intermittent fasting un tamlīdzīgi) - 41 teicaMan ir ko teikt
- 2/26/20 10:07 am
-
Tieši šonedēļ sāku 5:2 metodi piekopt. Grāmatu gan neesmu lasījis. Vajag?
- Piebilst
- 2/26/20 01:19 pm
-
grāmata nav par intermittent fasting pamatā, bet dos tev papildus motivāciju, ja vajag :)
- Piebilst
- 2/26/20 10:32 am
-
Es tikai piekopju gulēšanu, ko vienmēr esmu piekopis :)
- Piebilst
- 2/26/20 01:20 pm
-
kas ir viens no ilgdzīvošanas (un vispār visa) stūrakmeņiem!
Es mēģinu prioritizēt, sanāk daļēji - Piebilst
- 2/26/20 10:43 am
-
tev statistikai? izlasīju par intermittent fasting veselu grāmatu, pamēģināju, neiepatikās, neturpināju. cenšos iet pa straumei un darīt lietas, ko gribas darīt.
- Piebilst
- 2/26/20 11:27 am
-
kas tev nepatika, pastāsti? es kādu brīdi jau eksperimentēju, sajūta bija laba, pilnvērtīga.
- Piebilst
- 2/26/20 11:35 am
-
es nezinu, vai to var saukt par nepatikšanu. man vienkārši patīk ēst. ja gribas ēst, tad kādu laiku jau var paciest izsalkuma sajūtu, bet agri vai vēlu cilvēks tam met mieru. un pieēdas. ja grib uz diētas sēdēt gadiem ilgi, tad vajag tādu diētu, no kuras jūt baudījumu. manā pašreizējā diētā viens no principiem ir "ēd cik grib". nu es vienkārši esmu rīma, kā jau tas nereti pie caurbirām novērojams. bet citiem noteikti ir citādāk, ēšanas preferences ir ļoti individuāla lieta.
- Piebilst
- 2/26/20 11:51 am
-
jā, šis ir interesanti. ar maziem burtiem un gandrīz vai kā atzīstoties eksotiskā sektantismā, ļoti ceru, ka mani tūdaļ ionternets nenospārdīs: es pirms sākt 16/8, pērngada nogalē aizšāvu uz Generu, izveicu šo: http://genera.lv/dns-testi/personalizet
s-uztura-dns-tests, jo man bija pāris āķīfgi jautājumi, uz kuriem beigās saņēmu arī atbildi (tā gan nebija Heureka!, bet tomēr) par korekcijām režīmā, uzturā un vielās un zini, kopš tā arī daru: 16/8, maz tauku (gluži pretēji sviesta kafijai, hahaha) ir kaut kā vieglāk. nu, tas, ka manai kombinācijai vajadzīga LIELA fiziska slodze un nevis divas jogas vai 7minūšu maģiskie workauti- par to jau aizdomas bija, zirgu dīrātāju dzīves uzdevumi. - Piebilst
- 2/26/20 11:57 am
-
paldies par linku, man viena paziņa tieši šo meklēja.
nu man ir kaut kādi ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi, man tiešām labāki ir daudztauki. daudztauku variantā arī neēšana izplešas uz 12 stundām un ēst vajag reti. bet man ir sociāli iemesli. pirmkārt, starp manu darba vietu un virtuvi nav sienas. no datorgalda redzu ledusskapi. :D otrkārt, vakaros taisu ēdienu sīčiem, dziļi rokos pa virtuvi un ēdu arī. - Piebilst
- 2/26/20 12:01 pm
-
Sekace, uztura speciāliste, kas skaidro tos rezultārus, ir tiešām sakarīga, tā ka varu vien ieteikt.
- Piebilst
- 2/26/20 03:08 pm
-
tu jautāji un nodzēsi. pēc manas diētas autores ieteikumiem būtu vēlams neēst 12 stundas un palielināt uz 16. nu parasti man tās 12 stundas sanāk pašas no sevis, bet 16 parasti nesanāk sociālu apstākļu dēļ :)
to intermittent fasting mēģināju pirms kādiem 10 gadiem, daudzogļhidrātu un pirmsslimības periodā, tāpēc laikam neiepatikās. - Piebilst
- 2/26/20 04:29 pm
-
hmm, es neko nedzēsu, bet jā, ar OH ir grūti turēt intermitentu, faktisi lielāko da;lu OH uzņemu vidējā maltītē, pirmā un pēdējā (ēdu 3x) sanāk lielākoties olbaltumvielas. Man jāsaņemas precīzāk izpētīt to pasaule un pārsttādes īpatnības.
- Piebilst
- 2/26/20 04:53 pm
-
ā, tas bija dejavu ieraksts, kurš man likās pazudis un uz kuru es abildēju tev iepriekšējā ierakstā. manas 12 stundas jau kvalificējas kā intermittent fasting vieglākais līmenis. un par diētu iesākumā ir citādāks viedoklis nekā pēc 4 tās ievērošanas gadiem :)
- Piebilst
- 2/26/20 01:44 pm
-
Man DNS testi arī saka - maz tauku jālieto, it īpaši NEpiesātināto - olīveļļas un tā...
- Piebilst
- 2/26/20 04:26 pm
-
Man- jāpalielina Omega9 grupa, bet jāsamazina kopums kā tāds. Vispār, DNS rezultāti šķita gluži adekvāti, mazliet apvainojos par to paaugstinātās slodzes vajadzību, bet kad padomāju- tiešām tā arī ir, mazie, īsie, vieglie sportiņi man pārāk nepalīdz ne psiholoģiski, ne fiziski.
- Piebilst
- 2/26/20 06:04 pm
-
vai tu pati tos ģenētikas rezultātus analizēji? tev neienāca prātā, ka varbūt testiem piesaistītā uztura konsultante vienkārši ieteica to, kas tagad skaitās vispārīgi veselīgs, un nepiesātināto tauku stipra ēšana tagad ir izpētīta kā ļoti neveselīga, un pilnīgi nevienam cilvēkam neiesaka kaut ko pretēju. ieteikt ēst sēklu eļļas nozīmētu ieteikt dabūt sirds slimību, un nav tāda cilvēka, kam vajadzētu ieteikt kaut ko pretēju tev ieteiktajam.
- Piebilst
- 2/27/20 03:04 am
-
Pēdējās dienās visu ko ar tiem rezultātiem esmu sadarījusi.
Jo... intereses pēc uztaisīju vēl vienu testu ar citu kompāniju salīdzināšanai... un tur sanāk visādi brīnumi, arī diametrāli pretēji secinājumi.
Lielākoties interpretāciju vispār veic datori, nevis speciālisti, un tad atkarībā no tā, cik gēnu variantus analizē plus kāda informācija un cik sen algoritmam iebarota - pamatā visi apgalvo, ka lieto info no jaunākajiem pieejamajiem pētījumiem. Plus arī manuāli paanalizēju, meklējot SNP datubāzēs, piem, SNPedia, kas mēģina apkopot info par pētījumiem par katru gēnu un variantiem.
Piemērs par visādiem taukiem:
Tests/interpretācija nr 1: "Highly likely to gain weight with high MUFA and PUFA intake" un "Less likely to gain weight on high saturated fat intake"
Ieteikums no testa Nr 1: Include MUFA (tas pats par PUFA) rich food sources in moderation. Though a diet rich in MUFA might not help in weight maintenance, it is recommended to include
MUFA rich foods in the diet to improve heart health." Par saturated, lai gan rezultāts viņuprāt labvēlīgs, iesaka tomēr ierobežot uzturā.
Fokusējas uz weight gain, bet mēģina ņemt vērā arī heart health
Tests/interpretācija nr 2:neko nesaka par unsaturated fats, bet par saturated: "Average risk to gain with with high saturated fat intake" ( stipri atšķirīgs no testa nr 1)
Ieteikums not testa Nr 2: nepārspīlēt ar gaļas un piena produktu lietošanu.
Tīri fokusējas tikai uz weight gain un unsaturated vai polysaturated taukus vispār neapskata.
Manuāli atrastā info:
Par saturated fat: "(Unconfirmed) somehwat higher risk of cardiovascular disease with high saturated fat diet " un 165 zinātnisko publikāciju saraksts, kurās ir pētīts konkrētāis gēns, bet galvenais pētījums: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/28096099
Ieteikums: "low saturated fat, Mediterranean type diets"
Par unsaturated: Man nav neviena no tiem gēnu variantiem (no zināmās info), kuri vai nu palielina, vai samazina Omega6 un Omega3 sašķelšanu un tālākos procesus. ( ir tādi ļaudis, kur ir ģenētiski vairāk piemēroti augstam omega6 līmenim uzturā - tie, kas vairāk ģenētiski pielāgojušies lauksaimniecības nekā hunter-gatherer dzīvesveidam)
Ieteikums: mēģināt lietot līdzsvarotu omega6 un omega3 proporciju. Jautājums, kas ir "līdzsvarota"proporcija ir atvērts :)
Secinājumi:
1) testu rezultāti ir visai atšķirīgi, nevienam vienam pašam uzticēties nevar, nākas rakties dziļāk, uz kā pamata ir izdarīti secinājumi, u. tml.
2) izpratne par gēnu saistību ar uzturu ir bērna autiņos un attīstās ir pāragri izdarīt konkrētus secinājumus, ir tikai daži gēnu varianti, par kuriem ir pietiekoši info
3) nekādus lēmumus par diētu balstoties uz šo pagaidām nepieņemu, bet optimistiski domāju, kā nākotnē tas varētu būt iespējams
4) turpinu izklaidēties ar personīgā genoma izpēti... citi aspekti ir vairāk noderīgi, nekā uztura jautājums - Piebilst
- 2/27/20 08:32 am
-
vakar ieguglēju
gene-based nutrition recommendation pubmed 2019
un aina rādījās man tāda. tas gēnu tests tiešām atrod, piemēram, gēnus, kas liecina par sirds slimību risku. tad tālāk ir cilvēku izstrādāti ieteikumi, kā šo risku samazināt, un, tā kā te zinātnieki ļoti strīdas par to, kā novērst sirds slimības, tad ieteikumi var būt dažādi. pirms 20 gadiem viņi visi ieteiktu ēst pufas. tagad iesaka neēst pufas. pēc vēl 30 gadiem ieteiks vēl kaut ko, un ieteikumus par veselīgi dzīvesveidu rirds slimību riska gadījumā katrs pats var izvilkt no zinātniskajām publikācijām un katram sanāks citādāk.
un te nav arī paveicami lieli salīdzinoši pētījumi, kur salīdzina ļaužu grupas, kas seko vai neseko ģenētiķu ieteikumiem. jo tas nozīmētu potenciālam sirds slimību upurim (un samaksājušam klientam) ieteikt ēst neveselīgi, un tas būtu neētiski un bīstami. pieņemu, ka lielā mērā tie taukskābju ieteikumi izriet no izpratnes par to, no kā aptaukojas un dabū trieku. sistēma droši vien domā arī, ka tu esi morbīdi aptaukojusies gandrīz triekas ķerta amerikāniete, tādēļ puse ieteikumu par aptaukošanos :)
tikai - kaut arī ir viedoklis, ka bez pufu ēšanas vispār sirds slimības nevar dabūt, tomēr ir viedoklis, ka vēl daudzas citas slimības nevar dabūt bez pufu ēšanas, tā ka šis ieteikums darbojas arī bez sirds slimību riska.
par omegu man ir tāds pasen izveidots priekšstats, pat grāmatu izlasīju un sev paņēmu, ka senajiem cilvēkiem bija tuvu 1:1, un mums vajadzētu uzturēt līdz 1:10, bet modernajiem cilvēkiem ir labākajā gadījumā 1:40, un tas risināms ar omegas 3 ēšanu un/vai ar omegas 6 samazināšanu, bet to jau noteikti zini. neteiksi, ka kādam ir gēns, kas atbalsta omegas 1:100, kas notiek pie tipiskas sēklu eļļas diētas? - Piebilst
- 2/27/20 10:33 am
-
Puse ietiekumu ir par aptaukošanos tāpēc, ka puse pētījumu ir par aptaukošanos...
Nedomāju, ka algoritms vispār pieņem kaut ko par manu aptaukošanās stāvokli, vienkārši met ārā to infu, kas viņam ir.
Tur ar tiem riskiem un gēniem ir kompleksi. Parasti tas ir kaut kas tāds, kā gēna x, mutācija y, iespējams nozīmē, ka ir pazemināta enzīmu A aktivitāte, kā rezultātā Z ēšana potentiāli var radīt piem. augstu holesterolu asinīs, kas savukārt iespējams ir saistīts ar paaugstinātu saslimšanas risku. Nu un tad ietiekumi var būt dažādi; a)darīt kaut ko, ka palielina A aktivitāti (varbūt uzturs vai kas cits),b) mazāk ēst vai neēst Z, c) vairāk ēst kaut ko citu, kas kompensē un samazina holesterolu (uzturs vai uztura bagātinātāji), d) darīt kaut ko pavisam citu ar uzturu nesaistītu, kas mazina risku, un nereti e) skatīties, vai ir citi ģēnētiskie rādītāji, kas palielina šo risku, ja nav... dzīvot tāpat tālāk, un pie tam arī f) skatīties, vai zema A aktivitāte gadījumā nenāk kādam citam organisma procesam par labu (kā tas nereti ir), līdz ar to uzmanīties no enzīmu aktivitātes paaugstināšanas - meklēt balansu.
LĪdz ar to skatīt atsevišķus gēnus nav prātīgi, skatīt uzturu (un sniegt padomus tikai par uzturu) atrauti no citām preventīvām vai ārstnieciskām darbībām arī nav prātīgi, skatīt izolētus atsevišķus metabolic pathways, ko kāds gēns ietekmē arī nav prātīgi, un skatīt konkrēta gēna tikai vienu no daudzajām ietekmēm vēl jo vairāk. Bet viss vēl ir pārāk bērnu autiņos, un prātīga analīze vēl nav iespējama.
Pagaidām daudz uzticamāki ir tie servisi, kur skatās regulāras asinsanalīzes un analizē arī dzīvesveidu un demogrāfiskos faktorus.
Būtu laiks, varētu parakt līdz kādam līmenim pie labvēlīgiem gēniem var Omega6 pārsvaru nekaitīgi asimilēt. Droši vien ap 1:4 (bet tas tikai no viena nejauša avota). 1:40 izklausās baisi pārspīlēti daudz. Nedomāju, ka man piem. tik daudz salasās, lai gan... man ir paradums ēst daudz riekstu un sēklu, kuros ir augsts Omega6 saturs. Bet nu kompensēt ar augstām Omega3 devām arī neizskatās labi, jo pārāk daudz abu atkal ir slikti... nez ko par šo saka daudztauku diētu piekritēji. - Piebilst
- 2/27/20 10:56 am
-
interesanti, kā tas attīstīsies :)
tie pētījumi, kurus vakar ielasījos, bija jautri, un izskatījās tā - cilvēki par baltu velti var noklausīties ieteikumu samazināt sāls daudzumu uzturā, bet viņi to neievēro! tad viņi samaksā kārtīgu naudu, saņem to pašu ieteikumu un re, ievēro! pētām, salīdzinām, tiešām ievēro! tātad veselīga dzīvesveida ieteikumi strādā tikai šādā formātā.
par tām omegām es savulaik izklaidējos, kaut ko rakstīju šeit
http://klab.lv/users/kihelkonna/561384.html
nu, pieraksti kādudien apēsto un sarēķini, kādas omegas ir katrā. man domāt, parastam cilvēkam, kas ēd sabiedriskajā ēdināšanā un dažreiz pusfabrikātus, un vispār mājās lieto lejamās eļļas, nav nekādas iespējas palīst zem 1:10, un 1:40 ir ikdiena. - Piebilst
- 2/28/20 02:34 am
-
Man ir visai daudzas dienas pierakstītas, jo pasekoju sporta treniņu mērķiem.... nezinu kā ātri pārbaudīt cik katrā produktā un sastāvdaļā ir to Omegu nepavadod stundas meklējot pa internetiem.
Jā nu placebo arī strādā labāk, ja maksā vairāk. - Piebilst
- 2/28/20 02:45 am
-
Ā, un tagad mani baisi moka ziņkāre uztaisīt Horvath epigenetic clock testu...
Man ierakstā bija slinkums skaidrot, kas tad ir tā jaunāka novecošanas teorija un kāpēc novecošana vairs netiek uzskatīta par pilnīgi nenovēršamu, bet divos vārdos tas ir par "epiģenētisko troksni". - Piebilst
- 2/27/20 05:45 am
-
Kādiem mērķiem tu mēģināji intermittent fasting?
Atkarībā no mērķiem, var arī būt OK, ja pēc tā neēšanas perioda pieēdas, kamēr vien tā ir kaut cik veselīga pārtika. Ja mērķis ir svara nomešana, tad gan par labu nenāks, ja kopējais kaloriju skaits nemainās, vai pat palielinās.... loģiski...
Neesmu nopietni mēģinājusi, lai komentētu par patīkamību. Es arī esu no tiem, kas grib ēst visu laiku un strādā tiešā ledusskapja tuvumā :) - Piebilst
- 2/27/20 08:33 am
-
tolaik, tāpat kā tagad, daudz lasīju grāmatas un šo to izmēģināju. novājēšana nekad nav bijis mans mērķis, bet ilgstoši cietu no sliktas pašsajūtas. tagad mans mērķis it tāds pats kā šai tantei https://www.youtube.com/watch?v=KLjgBLwH3Wc , šis video ir vecs un tagad daudz kas ir citādi, un šis tas no manas diētas ir 4 gadu laikā zudis, bet jebkas no viņa ieteikumiem ir nācis man par labu. - Piebilst
- 2/28/20 06:04 am
-
Hmm...jā nav ne jausmas, ko intermittent fasting dod vispārējai pašsajūtai... ja nav konrēts mērķis vai nu novājēt, vai menedžēt diabētu, mazināt sirds slimību risku vai mēģināt pagarināt dzīves ilgumu neatkarīgi no pašreizējā veselīguma.
Ēst daudz dārzeņu un labas kvalitātes olbaltumvielas (ne pārāk daudz) ir universāli labs ieteikums.
(ar spēcīgām modifikācijām gadījumos, kā man, kad FODMAP nepanesamības dēļ nevar ēst 95% augļu un kādus 75% dārzeņu. No slavenajiem "lapu kāpostiem"(uzzinu, kā latviski tulko kale!) es varu tikai gulēt tiešā labierīcību tuvumā un kunkstēt.)
Priekš ilgdzīvošanas ar to nepietiekot no ģēnētiķu perspektīvas, jo, ko līdz, ja ķermenim tiek nodrošinātas visas izejvielas, ja procesi, kas tās varētu izmantot, ir vai nu jau ģenētiski vāji, vai sabojājušies, vai ir "izslēgti". Te nu atkal sanāk, ka jāskatās individuāli, kas kuram kaiš - vai nav pietiekoši konkrētu uzturvielu, un/vai ķermenis tās nespēj izmantot. - Piebilst
- 2/28/20 08:13 am
-
nu re, pamazām nāk gaismā mūsu atšķirīgās prioritātes. mani augšminētā diēta (konkrēti koncentrēto ogļhidrātu izslēgšana, esmu apskatījusi diētas ietekmi pa daļām) izārstēja no gadu desmitiem ilgušas depresijas un enerģijas trūkuma. nu tā pa nopietno, "esmu savu dzīvi dabūjusi atpakaļ", kā nereti saka neiroloģiskie pacienti. attiecīgi pie šīs diētas turēšos, kaut arī diez vai ģenētiķi man tādu būtu piedāvājuši. resp sanāktu, ka pēc tiem ģenētiķu ieteikumiem es turpinātu sprāgt un nīkuļot. 30 gadus vēlāk varbūt ieteiktu. nu un varbūt vispār zarnu mikrobi man šito nodarīja, kas zina.
arī nenovesošanai man ir savi resursi, kurus pašlaik izpētu, un kāds laiks paies, kamēr tikšu skaidrībā. tie ir ezotēriski resursi, tādēļ cibā par to nerunāju. atjaunošanas meditācija, kuru var dabūt grāmatā no šejienes linka http://klab.lv/users/kihelkonna/942907.html#cutid1 un tik un tā man prioritātes ir atšķirīgas. vēlme neiesēsties invalīdu ratos jau liekas tā kā atrisināta, tagad man ir vēlme izārstēt daļēji nokaltušo kreiso roku, kuras dēļ man sitas tik daudz drukas kļūdu. un tā tālāk, gribētos arī negāzties uz purna, kad strauji eju :D - Piebilst
- 2/28/20 11:50 am
-
Man nav noformulētu personīgu prioritāšu uztura sakarā, ja nu vienīgi "neēst pārāk daudz galīgus sūdus" plus kontrolēt zināmās nepanesamības, lai kaut cik OK ikdienas dzīves kvalitāte. Es pamatā tik skatos, kas zinātnē notiek, jo ziņkāre. Īslaicīgi ir bijušas ar sportu saistītas uztura prioritātes, bet tas šobrīd nav aktuāli.
Mierīgi var būt, ka arī ģenētiķi (es te nerunāju gluži par tiem stipri limitētajiem genoma interpretācijas algoritmiem) tev ieteiktu ierobežot ogļhidrātus un daudz ēst dārzeņus. Tas pats ģenētiķis Sinklērs pats dara uz burta tieši tā - bet viņš kā zinātnieks ir ar neitrālu nostāju un nevienam neko nerekomendē, tikai stāsta par zinātni, jaunākajiem secinājumiem, un ko pats piekopj. Un, starp citu, meditācija arī tur iekļaujas, jo ja grib ilgi veselīgi dzīvot, ir jākontrolē arī kortizols/stress. Ā, un viņš arī proponē, ka "jāārstē" ir jauni cilvēku, tā, lai organisms vispār nesāktu novecot (ar "novecošanu" ir pamatā domāta iedzīvošanās slimībās, kas parasti sāk izpausties lielākā vecumā ). Tas arī loģiski- ja ir zināmas iedzimtās nelabvēlīgās tendences, tad arī var tās mērķtiecīgi menedžēt pirms vēl parādās jebkādi simptomi.
Man ir gadu desmitiem ilgstoša depresija... nav visu laiku par laimi... Bet, kad ir krīzes, ar uzturu tur neko daudz nevar padarīt. Ilgstošāka probiotiķu lietošana neliekas, ka kaut ko novērsa. D vit arī nē. Meditēju ilgi un dikti, visādās ziņās patīk (pie tam meditācijas ieguvumi ir super labi pierādīti), bet krīzes arī nenovērš. Labi, ka ir pietiekoši retas! Ģenētiski mana depresija ļoti interesanti uzrādās.... Tur vēl daudz kas jārok, bet pamazām zinātnē sāk attīstīties izpratne par bioloģiskajiem psihisko traucējumu cēloņiem, kas forši- varbūt reiz beigsim kā pa miglu maldīties un velti lietot zāles, kuru efektivitāte nereti nav īpaši labāka par placebo.
Lai veicas ar uzlabojumiem! Es no sākuma domāju, ka diez vai tu mēģini pateikt, ka cīnies ar MS, bet tagad sāka šķist, ka varbūt tomēr... :( - Piebilst
- 2/26/20 01:32 pm
-
a bet ja tev parādītu datus, ka ar intermittent fasting (vai arī calory restriction, citiem veselīgiem "stresoriem", kas aktivizē ķermeņa pašlabošanas mehānismus) papildus tu nodzīvosi 10 gadus ilgāk pie tam veselīgi... visādās ziņās veselīgi... vai tā būtu pietiekoša motivācija?
- Piebilst
- 2/26/20 11:44 am
-
Par pārtraukto ēšanu es aizdomājos jau pirms pailga laika un sāku iegrimt informācijā, man liekas simpātiska doma, ka mūsu [viss viens, cik fiziski aktivizēti, bet tomēr, slinkie 21 gs organismi] nav tik izsalkuši, lai būtu nemitīgā, 5x dienā ēšanas režīmā: nenodedzinām mēs tik daudz, lai kādus maratonus skrietu/neskrietu un faktiski ar to nebeidzamo gremošanu paši sevi lieki nogurdinām. Līdz ar to, 16/8 iedod vienkāršu ietvaru un tas ir forši. Vēl es jau sen biju novērojusi un pie sevis zināju: es tiešām labāk, vieglāk spēju domāt ar tīru galvu, mēreni tukšā dūšā. Vēl tas, ka pārtrauktā ēsana gribot negribot liek uzņemt vairāk olbaltumvielu + dārzeņus un tas defaultā ir labāk, sātīgāk, kā visa veida sugarspaiki no klaiskajiem, pat labajiem o-hidrātiem. Taču mans lielākais atklājums šajā režīmā ir tas, cik daudz lieku tauku es, izrādās uzņēmu pat ar savu "veselīgo, gandrīz keto (haha) ēšanu un 16/8 režīms sanāk labs arī ar liesajiem proteīniem, bet pareizi kombinētiem.
- Piebilst
- 2/26/20 01:03 pm
-
Liela daļa tā ēšanas režīma jau ir kultūra. Struktūrizēts mehānisms birojdarbiniekiem. Struktūra pavāriem, utt. Ar mūsu veselību mazs sakars. Izdzīvot cilvēks var teju pie jebkura ēšanas ritma vai aritmijas. Savukārt, kas ir labs - tas ir individuāli.
- Piebilst
- 2/26/20 01:19 pm
-
un kādiem mērķiem labs, ilgdzīvošanai visai ļoti par labu nāk ēst mazāk un ik pa laikam būt nelielā badā
muskuļu audzēšanai jāēd daudz un specifiski
un tamlīdzīgi... - Piebilst
- 2/26/20 01:41 pm
-
Lieliski, pie tam vēl ilgāk dzīvosi. Ievērojami ilgāk, iespējams.
Ceru, ka esi iedziļinājusies, ka uz sievietēm iedarbojas savādāk un ne tik pozitīvi, kā uz vīriešiem, bet ar 16/8 domājams problēmu nav arī sievietēm.
Bēeet toties vēl viens veids, kā nodrošināt ilgu dzīvi ir ierobežot aminoskābju (t.i. proteīnu) uzņemšanu - turēt līmenī, kurā tiek nodrošinātas visas vitālās funkcijas, bet ne vairāk. Daudz aminoskābju ieliek ķermeni "augt un vairoties" režīmā un izslēdz "labot bojājumus un izdzīvot režīmu" - tas tāds neizbēgams paradokss, ko viņš izskaidro. - Piebilst
- 2/26/20 06:13 pm
-
Jā, sievietēm darbojas savādāk un ar hormonālo pretestību ilgākam neēšanas laikam. No Lifespan es godīgi sakot, gaidīju biš vairāk longitudinālos pētījumus, nevis random atsauces uz dažādiem visādiem, ebet par proteīniem/amino- paskatīšos, man vispār tas olbaltumvielu jautājums šobrīd tāds neskaidrs, jo daudzos avotos tomēr tās nāk kopā ar vieniem vai otriem taukiem.
- Piebilst
- 2/26/20 11:31 pm
-
Pārāk jauns tas viss priekš longitudinālajiem.
Authors pats ir tik pārliecināts, ka lieto NMN, lai gan tam pamatā ir tikai dzīvnieku pētījumi. (Bet viņš nekad neko nerekomendē citiem). Es vismaz pagaidām pieturētos pie NR, kam vismaz ir efektivitātes pētījumi cilvēkos...
Bet daudz jaunas zinātnes ir ceļā. Šim ir interesanti pasekot.
Es pagaidām ar nezinu, ko darīt ar proteīnien, jo pēdējā laikā to lietoju pastiprināti - īstermiņa mērķiem. - Piebilst
- 2/26/20 11:36 pm
-
united we stand, ko citu. bet ir tiešām daudz interesantu pavērsienu gan par mūžīgo "labo/launo"produktu līniju, gan par režīmiem.
- Piebilst
- 2/27/20 05:47 am
-
Atbilde droši vien būs individualizācija - jo, kas vienam labs, citam slikts.
Un citiem vispār tādi gēni, ka ne ar ko nesabojāsi :) - Piebilst
- 2/28/20 10:28 am
-
He, atceros, ka biju uz tās zinātnieces lekciju, kas atklāja, ka ļoti barga kaloriju ierobežošana pagarina dzīvi pelēm. Viņa teica, ka uz viņas lekcijām regulāri ierodoties cilvēki, par kuriem viņa uzreiz var pateikt, ka viņi paši arī ir uzsēdušies uz kaloriju ierobežošanu, jo ir ļoti tievi, vienmēr pārsaluši drebinās un ir ārkārtīgi nīgri :D
- Piebilst
- 2/29/20 03:49 am
-
haha... jā, tāpēc to intermittent fasting iesaka kā panesamāku variantu... un darbojoties tikpat labi! vismaz pelēm
- Piebilst
- 2/29/20 11:58 am
-
heh, miglaini atceros, ka viņa vēl pieminēja, ka ir kaut kādas zāles, kuras arī pagarina mūža garumu, bet nu tām toties vīriešiem saraujoties un sačervelējoties sēklinieki. auditorijā sēdošie vīrieši manāmi saspringa.
- Piebilst
- 2/29/20 02:18 pm
-
Laikam jau zinātne ir gājusi uz priekšu šajā jautājumā :D
- Piebilst
- 3/1/20 09:54 pm
-
Es cepu olas un iedomājos, ka pirms kādiem 17 gadiem tu man teici, ka es ēdu par daudz olbaltumvielas un par maz ogļhidrātus. Varbūt citiem vārdiem. Bet vienīgais, ko es no tevis esmu iemācījies šajā jomā ir ēst biezpienu, kas ir olbaltumvielas. Paradoksāli. Vēl esam dzīvi.
- Piebilst