- 2/27/20 08:32 am
-
vakar ieguglēju
gene-based nutrition recommendation pubmed 2019
un aina rādījās man tāda. tas gēnu tests tiešām atrod, piemēram, gēnus, kas liecina par sirds slimību risku. tad tālāk ir cilvēku izstrādāti ieteikumi, kā šo risku samazināt, un, tā kā te zinātnieki ļoti strīdas par to, kā novērst sirds slimības, tad ieteikumi var būt dažādi. pirms 20 gadiem viņi visi ieteiktu ēst pufas. tagad iesaka neēst pufas. pēc vēl 30 gadiem ieteiks vēl kaut ko, un ieteikumus par veselīgi dzīvesveidu rirds slimību riska gadījumā katrs pats var izvilkt no zinātniskajām publikācijām un katram sanāks citādāk.
un te nav arī paveicami lieli salīdzinoši pētījumi, kur salīdzina ļaužu grupas, kas seko vai neseko ģenētiķu ieteikumiem. jo tas nozīmētu potenciālam sirds slimību upurim (un samaksājušam klientam) ieteikt ēst neveselīgi, un tas būtu neētiski un bīstami. pieņemu, ka lielā mērā tie taukskābju ieteikumi izriet no izpratnes par to, no kā aptaukojas un dabū trieku. sistēma droši vien domā arī, ka tu esi morbīdi aptaukojusies gandrīz triekas ķerta amerikāniete, tādēļ puse ieteikumu par aptaukošanos :)
tikai - kaut arī ir viedoklis, ka bez pufu ēšanas vispār sirds slimības nevar dabūt, tomēr ir viedoklis, ka vēl daudzas citas slimības nevar dabūt bez pufu ēšanas, tā ka šis ieteikums darbojas arī bez sirds slimību riska.
par omegu man ir tāds pasen izveidots priekšstats, pat grāmatu izlasīju un sev paņēmu, ka senajiem cilvēkiem bija tuvu 1:1, un mums vajadzētu uzturēt līdz 1:10, bet modernajiem cilvēkiem ir labākajā gadījumā 1:40, un tas risināms ar omegas 3 ēšanu un/vai ar omegas 6 samazināšanu, bet to jau noteikti zini. neteiksi, ka kādam ir gēns, kas atbalsta omegas 1:100, kas notiek pie tipiskas sēklu eļļas diētas?