- 2/28/20 11:50 am
-
Man nav noformulētu personīgu prioritāšu uztura sakarā, ja nu vienīgi "neēst pārāk daudz galīgus sūdus" plus kontrolēt zināmās nepanesamības, lai kaut cik OK ikdienas dzīves kvalitāte. Es pamatā tik skatos, kas zinātnē notiek, jo ziņkāre. Īslaicīgi ir bijušas ar sportu saistītas uztura prioritātes, bet tas šobrīd nav aktuāli.
Mierīgi var būt, ka arī ģenētiķi (es te nerunāju gluži par tiem stipri limitētajiem genoma interpretācijas algoritmiem) tev ieteiktu ierobežot ogļhidrātus un daudz ēst dārzeņus. Tas pats ģenētiķis Sinklērs pats dara uz burta tieši tā - bet viņš kā zinātnieks ir ar neitrālu nostāju un nevienam neko nerekomendē, tikai stāsta par zinātni, jaunākajiem secinājumiem, un ko pats piekopj. Un, starp citu, meditācija arī tur iekļaujas, jo ja grib ilgi veselīgi dzīvot, ir jākontrolē arī kortizols/stress. Ā, un viņš arī proponē, ka "jāārstē" ir jauni cilvēku, tā, lai organisms vispār nesāktu novecot (ar "novecošanu" ir pamatā domāta iedzīvošanās slimībās, kas parasti sāk izpausties lielākā vecumā ). Tas arī loģiski- ja ir zināmas iedzimtās nelabvēlīgās tendences, tad arī var tās mērķtiecīgi menedžēt pirms vēl parādās jebkādi simptomi.
Man ir gadu desmitiem ilgstoša depresija... nav visu laiku par laimi... Bet, kad ir krīzes, ar uzturu tur neko daudz nevar padarīt. Ilgstošāka probiotiķu lietošana neliekas, ka kaut ko novērsa. D vit arī nē. Meditēju ilgi un dikti, visādās ziņās patīk (pie tam meditācijas ieguvumi ir super labi pierādīti), bet krīzes arī nenovērš. Labi, ka ir pietiekoši retas! Ģenētiski mana depresija ļoti interesanti uzrādās.... Tur vēl daudz kas jārok, bet pamazām zinātnē sāk attīstīties izpratne par bioloģiskajiem psihisko traucējumu cēloņiem, kas forši- varbūt reiz beigsim kā pa miglu maldīties un velti lietot zāles, kuru efektivitāte nereti nav īpaši labāka par placebo.
Lai veicas ar uzlabojumiem! Es no sākuma domāju, ka diez vai tu mēģini pateikt, ka cīnies ar MS, bet tagad sāka šķist, ka varbūt tomēr... :(