Comments: |
tas jau ir tas, ko es saku. ka šobrīd visi cenšas sev izpatikt.
tb, cīnās ar savu sirdsapziņu, nevis sevi
lasīju tikko par antisemītismu pēckara Vācijā, un Adorno jau 1959.gadā jautā, kā interesēs jēdziens "vainas sajūta" ir apaudzis ar nevēlamību, kāpēc tas automātiski nozīmē kaut ko manipulatīvu un nevēlamu, ka tas ir kaut kas, ko nevajadzētu just un vajadzētu pārvarēt un nevajadzētu otram izraisīt, kāpēc cilvēks, kas izraisa otram vainas sajūtu, automātiski ir pelnījis nosodījumu.
From: | avral |
Date: | July 8th, 2011 - 03:57 pm |
---|
| | | (Link) |
|
izplatīts uzbrauciens kristietībai - ka viņa gruzī
jā, vai ne. "katram ir tiesības dzīvot savu dzīvi tā kā viņš to vēlas un to izbaudīt", "negruzies, dzīvo sev". bet ir taču arī pienākumi.
| From: | blond |
Date: | July 8th, 2011 - 01:57 pm |
---|
| | | (Link) |
|
klausies, dzīvot sev, nedomāt par citiem - tas ir totāli negatīvi, bet es nevaru saprast - vai tad pienākuma pildīšanai ir nepieciešama kaut kāda cīņa? tas taču ir elementāri - pienākums ir pienākums - pret sevi, sabiedrību, vecākiem, ģimeni, vidi - kāpēc tas obligāti jāsaista ar gruzonu un cīņu? pienākums ir pienākums, normāli cilvēki pa lielam savu pienākumu apzinās un pilda, un, protams, pārdzīvo vai dažreiz pat cieš, ja nav izdevies (jo nevienam neizdodas vienmēr un visu mūžu) - un pārdzīvo klusībā - bet kāpēc šīs ciešanas un pārdzīvojumi jāfetišizē? jāpadara par pienākumu paša pienākuma vietā? pienākuma pildīšana un gruzīšanās par nepildīšanu nav savstarpēji aizstājami
klausies, man tas vienreiz Tev jāpasaka - mums ar Tevi nav iespējams sarunāties par šādām lietām. Tu allaž runā par nekompromisa antropocentrisku dzīves uzskatu, savukārt mans sākumpunkts un mērķis ir saprast Dievu, Dieva gribu, Dieva likumus un to ievērošanu. Tāpēc visā ko tu saki man pietŗūkst paša svarīgākā komponenta un es to sāku uztvert kā tavu maigu un mērķtiecīgu propagandu. Uzskats par to, ka kristieši fetišizē ciešanas, ir stereotips, kuru tu nerimsti atkārtot. es tevi lūdzu, pārstāj. Īpaši tāpēc, ka es vairs nezinu, vai esmu kristietis. un - Es runāju par tādu dzīves skatījumu, kur pienākums ir arī, piemēram, nepārkāpt laulību, tikli ģērbties, sargāties no sabiedrībā izplatītajiem hedonisma fetišiem, nedzīties pēc baudām bet tikai pēc Dieva gribas. es nerunāju par to, ka bez Dieva nav iespējama humānisms. sabiedŗībā izplatītais uzskats par to, ko nozīmē dzīvot kā labam cilvēkam. gluži otrādi - humānisms ir iespējams tikai BEZ Dieva.
es jau arī, agrāk cīnījos vismaz kaut ko, gavēju, centos nesmēķēt, nedzēru, disciplinēti lūdzos, bet tagad... galvenais, ka tā izlaidība jau neved ne uz kādu nepārtrauktu orgasmu visas dzīves garumā bet tikai uz trulumu kas palagu palagiem klājas un apakšā pukstošs sarkans izmisums nezin par ko kas tomēr nekad neapklust
tanī pat laikā, kā Ilmārs reiz pavīpsnāja (bet varbūt es to tā tikai uztvēru), es esmu par sabalansētu diētu. jo ir reizes, kad izlaidība nes prieku. brīdī, kad esi sevi iepazinis, apguvis bremzes un zini, kurā ātrumā pārslēgties, ir reizes, kad one night stendi, piedzeršanās un kokaīns nes patiesu tīru prieku sev un apkārtējiem (lol)
bet varbūt tas ir vēl trakāk. es nezinu.
tas patiesais tīrais prieks ...problēma jau ir ka mēs viņam ļaujam kļūt par to kā dēļ mēs dzīvojam un ko visur meklējam
nu ne tikai. tu kaut kā spried tikai galējībās. bet dzīve izrādās smalkāka lieta.
kādās galējībās??? kas ir cilvēka dzīves mērķis un jēga un uzdevums, vai tas tev vismaz ir skaidrs, vai tas arī ir kā nu kuram cilvēkam un kaut kur pa vidu???
labi, tas vārds ir besīgs un tu te tagad sapsihojies. bet es vienkārši neredzu jēgu, piemēram,valkāt to tur kā līdzekli, lai neizsauktu pret sevi iekāri, jo man automātiski ir skaidrs, ka sievieti iespējams iekārot gan maisā, gan ar kailu dekoltē. tad kur ir tas pamatojums ģērbties tajos aizklātajos tērpos?
vai arī - es neredzu jēgu, nevienam nenodarot pāri, iedzert. toties es redzu briesmas, ja cilvēks to tik vien dara kā dzer vai dzer, lai aizmirstos, vai dzer, lai bēgtu no problēmām vai savas dzeršnas dēļ neizpilda pienākumus pret valsti, ģimeni, darba devēju.
cilvēka dzīves mērķis ir neapklusināt Dieva balsi sevī un tai sekot.
jā, es tiešām uzskatu, ka tas, cik Dievs atklājas katra cilvēka dzīvē ir kā nu kuram cilvēkam. un dažiem viņš ir tik maziņš, ka viņiem tā arī neizdosies saklausīt, jo būs aizdirsts ar visām ezotēriskajām huiņām, stereotipiem, ego, naudu un citām dievāibām.
From: | avral |
Date: | July 8th, 2011 - 06:09 pm |
---|
| | | (Link) |
|
bet tevi reāli iekačā kaut kādas tipa kalvinisma radikālās formas.. vai arī es vnk tusēju tikai ar izlaidīgiem, par baudām priecīgiem katoļiem.. :(
nē, ne kalvinisma. es vienkārši nevaru padzīvot un meklēju atbildi uz jautājumu, kāpēc. radikālisms vs. izlaidība ir viena no iespējamajām atbildēm. kuru es turklāt nevienam neuzspiežu. es nesaprotu, kāpēc visi ņem tik personiski to, ko es šeit rakstu.
From: | avral |
Date: | July 8th, 2011 - 06:42 pm |
---|
| | | (Link) |
|
cibu vispār visi ņem personiski
| From: | blond |
Date: | July 8th, 2011 - 06:52 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nu, es iedrošinos vēlvienreiz te atgrezties un kaut ko piebilst, bet tikai tāpēc, ka tas nebūs par topika tēmu. proti, kāpēc tev šķiet, ka visi to uztver personiski? es vēlreiz pārlasīju savus komentus un, goda vārds, neredzu tur neko personisku tādā aizkaitinājuma nozīmē (tā tu to laikam domāji), tas ir tikai mans personisks viedoklis, un pat ne pārāk kategoriski izteikts, kā man šķiet. varbūt tev vienkārši jāliek tāds disklaimeris, ka šai konkrētajā cibā ar atšķirīgiem viedokļiem nedrikst komentēt. bet vēlreiz atkārtoju, es neesmu apvainojusies un lūdzu piedošanu ari tev.
From: | dute |
Date: | July 8th, 2011 - 01:26 pm |
---|
| | | (Link) |
|
man liekas, ka sevis pieņemšana caur cīņu ar sevi ir obligātais cilvēka uzdevums. tādējādi tur nav pretrunas starp šķietami pretrunīgo cīņu ar sevi un no otras puses sevis pieņemšanu un mīlēšanu.
tu runā par nedaudz ko ciut, manuprāt. šobrīd sabiedrībā un dzīvesstila žurnālos tiek aktīvi propogandēts tikai sevis pieņemšanas, ne mainīšanas vai samierināšanās un pacietības likums
From: | dute |
Date: | July 8th, 2011 - 01:55 pm |
---|
| | | (Link) |
|
tieši tā, bet es esmu par vidusceļu un man šķiet neauglīga jebkāda slīgšana galējībās. jā, nekritiskas sevis pieņemšanas propaganda ir izplatīta sērga, bet arī tai cīņai, manuprāt, ir jābūt adekvātai un saprātīgai un no mīlestības izrietošai. citādi to ir viegli sajaukt ar sevis nicināšanu un noliegšanu un tad no šādas cīņas nav jēgas, jo tā ir kārpīšanās seklā ellē.
From: | dute |
Date: | July 8th, 2011 - 02:03 pm |
---|
| | | (Link) |
|
man vienkārši nesen viens sprediķis atvēra acis uz iedzimtā grēka konceptu un es gribu mēģināt citādi lūkoties uz šīm lietām. ka koncentrēšanās uz cilvēka grēcīgumu un vājumu un cīņas nepieciešamību nedrīkstētu nozīmēt cilvēka dabas nicināšanu. tā man ir privāti būtiska lieta, jo es pārsvarā esmu uzskatījusi cilvēku un tā eksistenci par nožēlojamu. bet tas būtu drīzāk jāuzlūko nevis kā brāķis, ka mēs visi esam pēc definīcijas brāķēti, bet gan attaisnojums, šī dzēvesstila žurnālu ideja Dieva priekšā - tu neesi ideāls, bet Tev ir tiesības tādam būt.
| From: | blond |
Date: | July 8th, 2011 - 01:50 pm |
---|
| | | (Link) |
|
man diemžēl liekas, ka tā cīnīšanās ar sevi daudziem ir tikai tāds estētisks un māksliniecisks uzstādījums, tas nav pa īstam
aizej palasi forumu islammuslim.lv
es runāju par reliģisku praksi, dzīvi ticībā un paklausību baušļiem, bet tu allaž nāc un to it kā ignorē.
aizej bļe pasaki to klosteru iedzīvotājiem lai viņiem beidzot atveras acis un sāk dzīvot kā normāli cilvēki
| From: | blond |
Date: | July 8th, 2011 - 03:35 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nu, piedod, es jau nerunāju par klosteru cilvēkiem, bet es negribēju tevi aizkaitināt (tas attiecas arī uz tiem citiem komentāriem) un apsolos vairs nenākt te un neko neteikt:)
es domāju, ka problēma šajā žurnālā ir tā, ka Dieva balsi tevi, tu automātiski gribi uzgrūzt kā atbildību arī citiem. tu maz runā par sevi, vairāk par pasauli. aicinājumi ir dažādi.
lai gan, tas ir runājot no krist. prakses. saprotu, ka esi šobrīd aizrāvusies ar citu ideju pētīšanu, bet šis skatpunkts man vienkārši nav pazīstams un nevarētu teikt, ka to būtu "saklausījusi sirdī". citu insturmentu jau man nav.
sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu. tā bieži melo un taisa kompromisus starp vajadzīgo un patīkamo. sirdī, tāpat ka dabā, nav grēka jēdziena. cilvēks nezina, kas viņam ir vajadzīgs. tieši tāpēc eksistē Dieva vārds kā ilgtspējīga stratēģija, kā dzīvot, nebaidoties no nāves, vientulības un vecuma, nepieļaujot, ka tevī sazeļ visādi ļaunas rakstura iezīmes, kā greizsirdība, mantkārība, vienaldzība, nelabsirdība. pašlaik es domāju, kas ir tas Dieva vārds.
tas pats ko Tu runā, cik daudz ir cilvēku, kas rīkojas amorāli un to paši nenojauš, pat nepieņem, ka varētu būt tāda pareizā/nepareizā kategorija, jo viņiem taču ir forši un citiem laikam skauž? ir ļoti skaidrs, ka sirdis nav vienādas, ka tik daudzas ir deģenerētas. sirds tikai jūt. tā var arī nejust pareizi. sirds ir jāsavalda ar pareizi orientētu prātu un ar pareizu izpratni par mīlestību. un tā pareizā izpratne ir sevī jāienes "no malas". tas ir tas "Dieva vārds".
jā, tikai problēma ir tajā, ka nav tāda absolūtā kilograma vai absolūtā pareizi orientētā prāta. vienalga ir jāuzticas - bībelei, korānam vai pohuj kam
vai tad tā ir problēma, ka jāuzticas Bībelei vai Korānam?:)
problēma ir kuram, un tur kaut kā vairs pamatojumu prātā nevar meklēt
reliģija ir lūgšanu prakse, pat lūgšanu tehnika, kaut vai vienreiz gadā baznīcā nolikta svece, bet visa pārējā prātošana un gudrošana par šo tēmu ir tikai tā - prāta izklaide, reliģija priekš kaķiem. varbūt tas skan deklaratīvi, bet es tā uzmetu lai bez liekvārdības. | |