man vienkārši nesen viens sprediķis atvēra acis uz iedzimtā grēka konceptu un es gribu mēģināt citādi lūkoties uz šīm lietām. ka koncentrēšanās uz cilvēka grēcīgumu un vājumu un cīņas nepieciešamību nedrīkstētu nozīmēt cilvēka dabas nicināšanu. tā man ir privāti būtiska lieta, jo es pārsvarā esmu uzskatījusi cilvēku un tā eksistenci par nožēlojamu. bet tas būtu drīzāk jāuzlūko nevis kā brāķis, ka mēs visi esam pēc definīcijas brāķēti, bet gan attaisnojums, šī dzēvesstila žurnālu ideja Dieva priekšā - tu neesi ideāls, bet Tev ir tiesības tādam būt.

(Reply to this) (Parent)