varbūt pielūgt ne pašu dzīvību, bet dzīvības avotu sevī?

(Reply to this) (Thread)

kā tas sanāk - dzīvības avots sevī?

Dievs ir ārpusē, viņš nav Tevī. viņš nav dabā. tā ir viena no pamatlietām, kas atšķir monoteismu no panteisma, un šī šķirtne ir jāievēro.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

t i jāievēro, ja gribas paturēt to tīro monoteismu, nevis izplūst (elkos)

(Reply to this) (Parent)

protams, ka dievs nav ārpusē, protams, ka dievs ir manī. dzīvība jau neeksistē kā kaut kāda patstāvīga vienība, viņai no kaut kurienes ir jāizdalās no kāda iekšējā centra, it kā tas būtu kāds avotiņš no kura visu laiku izplūst ūdens. ideja "dievs ārpusē" manuprāt arī ir galvenie, visgalvenākie reliģiju meli - visu ilūziju un totalitārismu māte.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kas šitā ir par kristietību? pareizticība?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai tad visās tradicionālajās kristietībās Dievs nav visur, tostarp manī?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

piem. Svētā gara formā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es par Svēto garu vairs neko nezinu

(Reply to this) (Parent)

nē, nu kā reizi, Dievs nav visur, tas ir konkrēti panteisms, kā jau augstāk tika teikts. cilvēkā skan Dievs vārds un var iemājot Gars utt., bet ja pats Dievs būtu iekšā savā radībā, tad nebūtu iespējams ne novērsties no Dieva, ne viņu pieņemt!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, atšķirībā no panteisma, kristietībā Dieva klātbūtne Viņa radītajā pasaulē vēl nepadara atsevišķas radītas būtnes/citas dzīvības formas pašas par pielūgsmes objektiem.

(Reply to this) (Parent)

"Dievs ir visur aktīvi klātesošs – debesīs, virs zemes un ikvienā vietā." http://www.catholic.lv/main.php?parent=215

(Reply to this) (Parent) (Thread)

klāt esošs, nevis iekšā esošs!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā kā Viņš ir gars, es īsti nesaprotu starpību. tipa iekšiene nav avots?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paskaidro no vienkāršas loģikas - ka Dievs atrodas iekšā cilvēkā, viņa dvēselē, kā šī dvēsele var grēkot, novērsties no Dieva, sacelties pret Dievu, karot pret Dievu, utt.? vai arī šo darbību iespējamību jūsu ticība noliedz? vai jūs tad ieviešat cilvēka dvēselē vairākas daļas, labo un ļauno? vai vairākus līmeņus? un tad Dievs ir tikai tajā labajā daļā un tajā ļaunajā nav, ja? kreisajā pusē ir, labajā nav? ar kādiem bībeles pantiem tad tas saskan? un sakoptā dārziņā Dievs ir, bet atombumbā nav? manuprāt, ne-metaforiska un permanenta Dieva iekšā ielikšana visā viņa radībā ir untenable position, bet man diemžēl nav laika meklēt akvīnas tomu utml., kur tas ir atrunāts.
btw kat. bazn. kateh. ir ārkārtīgi vājš attiecībā uz jebkādu filozofisku skaidrojumu, sevišķi uz terminoloģiju, no turienes pat nevar saprast, vai kristietība ir duālisms

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"ar pornolapu adresēm sibīrijas sniegos" (c)punkts

(Reply to this) (Parent) (Thread)

?

(Reply to this) (Parent)

kaut kāda satraukta tu izklausies. dzimumaktu un pornolapu piesaukšana runā pati par sevi! kas tie par tādiem dzīves uzsvariem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā bija punkta piesaukšana/pielikšana, ak viszinīgais

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak, nabaga punkts, kā viņš tiek cilāts un pielikts! gluži kā dievs pieņemts.

(Reply to this) (Parent)

interesanti, kur tad tu svēto vakarēdienu smērē - uz vaigiem, vai? - vai tomēr uzņem viņu savā iekšienē?

(Reply to this) (Parent)

ja ir grēkā krišanas sačakarētas acis un ausis, tad dievs var sēdēt pašā deguna galā un mājot visiekšķīgākajā iekšā, novēršanās notiks, jo kā teikts - viņiem ir acis, bet tie neredz, viņiem ir ausis. bet tie nedzird.

vai tad dievs ir kāds adoptējams bērns, kuru iespējams pieņemt vai nepieņemt? manuprāt, ir tieši otrādi - dievs var pieņemt kādu vai nepieņemt, jo viņš te ir šefs un pieņēmējs vai nepieņēmējs. kā teikts - es jūs no pasaules esmu izredzējis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, Dievs mani ir izvēlējies un mani mīl un ir klāt visos manos dzimumaktos

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tieši tā!

(Reply to this) (Parent)

es uzskatu, ka dzīvība ir radība. līdzīgi kā, piemēram, vējš.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet vējš ir stihija. dzīvība, kas ir gars taču nav stihija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lūk, man liekas, ka dzīvība ir gan stihija. lai arī līdz galam neizdibināma. tieši dzīvība - tas elements, kas ir kopīgs cilvēkam un pētersīlim. gars, dvēsele - tie jau ir citi jautājumi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mana doma ir par to, ka dzīvība tiek uzturēta, organisms tiek nemitīgi darbināts, un tas ir no iekšpuses. mediķi saka - organismu darbina sirds. bet kas liek sirdij darbināt to organismu. es saprotu, ka tas ir kāds punkts sirds viducī, no kura izplūst šī iniciatīva un tas ir dievs, kas rada un uztur dzīvību no iekšpuses. embrijs taču mammas miesā arī veidojas no divām šūnām, no centra, un tad izaug par bēbi un tālāk jau par cilvēku. cilvēks aug no iekšpuses uz āru, nevis no ārpuses uz iekšu, tātad centrs ir iekšpusē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai Dievs kustina arī vēju un raudzē mīklu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

savā ziņā jā, bet pastarpināti.

(Reply to this) (Parent)

kā, nu tak kaut kur turpat ir rakstīts, ka dievs liek nolīt lietum pār taisniem un netaisniem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā un Dievs neļauj nokrist ne matam no galvas. es domāju tā, ka Dievs kustina dzīvību ne vairāk kā viņš kustina vēju. Viņš ir radības valdnieks un viņš ir valdnieks arī par dzīvību. un tas nenozīmē, ka dzīvība būtu kaut kādā īpašākā veidā saistīta ar Dievu vai pelnījusi mūsu pielūgsmi, t. i. "svēta".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nujā kustina dzīvību. bet jautājums - no kurienes? no iekšas vai no āras. nezinu daudz par jogu, bet raugoties sevī intraverti var koncentrēties uz pašu dzīvību vai arī uz tās iekšējo kustinātāju - tās ir divas dažādas lietas. bet jogā, cik zinu, nepiesauc jēzu kristu. pareizticīgie tomēr iet pie dievgalda, kaut vai vienreiz dzīvē, kur uzņem jēzus miesu un asinis sevī, un tad visu turpmāko mūžu raugoties iekšpus viņi var šo miesu un asinis tur atrast. jogām, šķiet, tas ir kaut kā nekonkrētāk, nemaz nerunājot par budistu tukšumu.

koki mežā un mati uz cilvēka galvas varbūt tas pats vien ir. vai lietus un sviedri.

(Reply to this) (Parent)

jēzus kristus jau to arī ar sevi parāda, ka dievs iemājo cilvēka miesā. ieņemšana no svētā gara tāpat. ka dievs darbojas no iekšpuses. svētbildēs nimbi taču izplūst no galvas iekšpuses es tā saprotu, tie nav skafandri, kurus kāds no ārpuses uzlicis. vai vārdi, piemēram. ir liela atšķirība, vai tu uzskati vārdu par vienkāršu apzīmētāju, vai arī par radību, tikai ar cita veida ķermeni. uz to pamatojas pareizticīgo mūku lūgšanu prakses, jo viņi tic dieva vārdam, kā pašam dievam, tas ir dieva vārds nav vienkārši vārds, bet pats dievs. un nav nepieciešamas nekādas citas darbības, tikai šī vārda nemitīga atkārtošana, un pie katra atkārtojuma tu esi ar to saistībā, skanot tevī viņš ir tevī un darbojas. ir taču rakstīts - dievs ir jūsu vidū. tāpat ježus teica, ka viņš ir templis. ne jau lai sevi baigi izceltu, bet lai parādītu, ka dievs mājo ne jau ārpusē - ar rokām celtos tempļos, bet cilvēka iekšpusē, vinā miesas templī. vispār visi dievi, kas ir ārpus cilvēka ir sātani - tāda ir mana saprašana par kristietību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

baigi sarežģīti

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tieši otrādi - baigi vienkārši. ja dievs mājo savā vārdā, tad viņš ir pieejams visiem, pat vismuļķākajiem, jo vienkārša dieva vārda atkārtošana ir piejama jebkuram, kamēr grāmatas, reliģija kā mācība, tikai izredzētajiem. manuprāt, tā arī ir vislielākā dieva pazemība - atkāpties savā vienkāršībā līdz savam vārdam. var iebilst, ka tas padara reliģiju par mehānisku murmināšanu, bet uz to ir arguments, ka dieva vārdu bez svētā gara palīdzības neviens un nekad nemaz nevar piesaukt. tas ir, ikreiz, kad kādam gribas pie sevis piesaukt dieva vārdu, tas nozīmē, ka svētais gars viņā darbojas. un tas dod drošības sajūtu, ka dievs nav kaut kur nezin kur ārpusē, bet tevī visā savā pilnībā. varbūt, ka dievs paralēli tam, ka ir tevī, ir arī kaut kur ārpusē arī, kādā citā cilvēkā, bet tas taču tev neko nedod. kāda jēga no tāda ārpus tevis esoša dieva? tas ir tas pats kā teikt - baigi foršais koncerts- par koncert, kas notiek kaut kur amerikā un kuru te ne redzi ne dzirdi.

kāpēc tad tēvi tuksnešnieki gāja tuksnešos, prom no visa ārējā, grāmatām, draudzēm, baznīcām un iespējām "svēti darboties".

(Reply to this) (Parent)

es to saprotu tā, ka šo dzīvību jebkurā gadījumā ir radījis Dievs. bet es nezinu neko par jogas un kristietības attiecībām, hierarhiju un savietojamību - vai joga būtībā ir elkdievība vai nav, jo es nedaru jogu - gan ne idejisku apsvērumu bet slinkuma dēļ

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, šo dzīvību ir radījis Dievs, un Dievs ir arī pavēlējis pielūgt Radītāju, nevis radību. tur ir tā šķirtne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tā ir.

bet to, ka joga nozīmē pielūgt dzīvību-radību, to taču joga it kā nemāca, to tu pati izdomāji, vai ne? līdzīgi kā dažas citas prakses, piem. svaigēšana nozīmē kalpot šim dzīveveidam nevis Dievam?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, svaigēšana nozīmē kalpot pašizdomātai bauslībai. nē, joga to nemāca un svaigēšana arī to nemāca, jo kā gan viņas varētu mācīt "mēs esam elkdievības". to es izdomāju, jo man kaut kā pēdējā laikā kaut kā uzkritis, cik daudz ir dievu un cik garīgās formās tiek pasniegts materiālisms.

(Reply to this) (Parent)

p.s. svaigēšanā pašā nav nekā slikta, kamēr tā neapgalvo, ka ēst kaut ko citu ir grēks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai neliek "iet pāri līķiem" lai tikai dabūtu pietiekami labu svaigēdienu

(Reply to this) (Parent)