jā un Dievs neļauj nokrist ne matam no galvas. es domāju tā, ka Dievs kustina dzīvību ne vairāk kā viņš kustina vēju. Viņš ir radības valdnieks un viņš ir valdnieks arī par dzīvību. un tas nenozīmē, ka dzīvība būtu kaut kādā īpašākā veidā saistīta ar Dievu vai pelnījusi mūsu pielūgsmi, t. i. "svēta".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nujā kustina dzīvību. bet jautājums - no kurienes? no iekšas vai no āras. nezinu daudz par jogu, bet raugoties sevī intraverti var koncentrēties uz pašu dzīvību vai arī uz tās iekšējo kustinātāju - tās ir divas dažādas lietas. bet jogā, cik zinu, nepiesauc jēzu kristu. pareizticīgie tomēr iet pie dievgalda, kaut vai vienreiz dzīvē, kur uzņem jēzus miesu un asinis sevī, un tad visu turpmāko mūžu raugoties iekšpus viņi var šo miesu un asinis tur atrast. jogām, šķiet, tas ir kaut kā nekonkrētāk, nemaz nerunājot par budistu tukšumu.

koki mežā un mati uz cilvēka galvas varbūt tas pats vien ir. vai lietus un sviedri.

(Reply to this) (Parent)