Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2015-04-30 12:59:00

Kopsavilkums labs sanāca no vienas debates
Jā un īstenībā mums ateistiem nebūtu nekādu īpašu iebildumu pret dievticību, ja tā eksistētu savā nišā, līdzīgi kā citi mistikas veidi, okultisms, spiritisms, astroloģija, dažādas lomu spēles un galu galā teātris. Tie visi ir kultūras fenomeni
un lai viņi ir, cilvēku izpausmju dažādībai. Mēs brīdinām tad, ja kāds no šiem daudzajiem hobijveida fenomeniem sāk vērsties pret to, kas ir svarīgs, nepieciešami svarīgs un svarīgs visiem - izziņu, zinātni, zināšanām, humānismu. Tā ``dzīvnieku brīvības`` aktīvisti ir OK, līdz brīdim, kad viņi uzbrūk laboratorijām, tajā brīdī viņi pielīdzinās teroristiem. Nacisms arī sākās lielā mērā kā mistiski noskaņotu etnogrāfu, vēsturnieku pulciņi. Dažādi ``zaļie`` arī ir OK, kamēr nesāk līst uz naftas platformām vai AES, traucēt to darbu. Ar dievticību ir tieši tāpat - tā ir OK, kamēr netraucē zinātniski tehniskajam progresam.

Ir vienalga, kas tie ir - zaļie vai ticīgie vai rasisti vai hipiji vai kādi citi - ja vēršas pret zinātni, izziņu, progresu, humānismu - tad viņi apdraud visus, ir eksistences risks.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	extranjero 2015-04-30 13:08 (saite)
	Ticība ir pārāk fundamentāla, lai to varētu ierobežot vienā nišā. Daudz saprātīgāka būtu politika to labāk izprast un integrēt ar sabiedrību. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	extranjero 2015-04-30 13:08 (saite)
	Bija domāts: fundamentāla cilvēka būtībai un domāšanas un kognitīvajiem procesiem... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2015-04-30 15:12 (saite)
	Ja runājam par evidencē nebalstītu ticību (faith), nevis par vispārīga veida attieksmi-ka-apgalvojums-ir-patiess (belief), tad domāju, ka šāda ticība ir viens no būtiskākajiem racionālas domāšanas traucēkļiem, no kura drīzāk ir jāmēģina atbrīvoties, nevis to jāizkopj un jākultivē. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2015-04-30 16:06 (saite)
	Tava ideja, ka tā vajag, arī ir tikai ticība. Cilvēks ir racionālās domāšanas apvienojums ar iracionālo, un zināmā mērā vajag analizēt un kultivēt abas. Neapzinātas ticības var būt vēl destruktīvākas (piemēram, kā nacionālisms) nekā apzinātas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2015-04-30 16:10 (saite)
	//Neapzinātas ticības var būt vēl destruktīvākas (piemēram, kā nacionālisms) nekā apzinātas.// Tieši tāpēc iracionālo vajag kontrolēt nevis kultivēt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2015-04-30 16:21 (saite)
	Kontrole un kultivēšana viena otru neizslēdz. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2015-04-30 16:28 (saite)
	Tātad nonākam pie tā paša - kamēr netraucē ZTP, var pastāvēt kā kultūras fenomeni, dažādībai. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

mindbound
2015-04-30 16:18 (saite)

Ignorējot postmoderno nonsensu par "viss ir tikai viedoklis un visi viedokļi ir vienlīdzīgi" (ja Tava piezīme par ticību bija domāta citādi, tad atvainojos un lūdzu precizēt domu) — es zinu, ka cilvēki nav optimāli Beijesa aģenti/perfekti racionāli domātāji.

No otras puses, arī iracionalitāte ir pakļauta noteiktām regularitātēm un paterniem, un pa šīm konceptuālajām līnijām to var gan saliekt, gan salauzt.

Nevajadzētu iedomāties, ka cilvēka domāšanas automātismi un iracionālās noslieces (heuristics and biases) ir nekontrolējamas un ka viss, ko mēs varam darīt, ir ar tām samierināties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	nulle 2015-04-30 13:15 (saite)
	Skaidrs, ka nevienam sunim nav iebildumu, ja viņu neaiztiek. (Atbildēt uz šo)

(Anonīms)
2015-04-30 14:36 (saite)

Ir nevajadzīgi, neiespējami, pat ļauni kādā mazā nišā ierobežot to, kas ietekmē un nosaka visu atsevišķā cilvēka eksistenci. Turklāt gadu simtiem ejot, izziņa dialogā un polēmikās ar ticību ir tikai ieguvusi, nevis zaudējusi. Tas ir tikai loģiski.
Vārdu sakot, zinātne un izziņa nenoslēpsies savā ziloņkaula tornī. Jo ekstrēmāka būs zinātne, jo ekstrēmāki citi ekstrēmisti.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

mindbound
2015-04-30 15:06 (saite)

Zinātne kā tāda ir iespēju robežās detalizētu realitātes "karšu" jeb hipotēžu sastādīšana, balstoties pieejamajā evidencē. Man nav skaidrs, ko šādā kontekstā vispāri nozīmē vārdu salikums "ekstrēma zinātne" (pretstatā "ekstrēmai reliģijai", kuras izpausmes nav tālu jāmeklē).

Kas attiecas uz reliģijas un zinātnes dialogu, tad, protams, debates ir veselīgas gan šajā, gan lielākajā daļā citu gadījumu, taču neesmu pārliecināts, par tieši kādu ieguvumu zinātnei ir runa.

Visbeidzot, ja kāda indivīda "visu eksistenci ietekmē un nosaka" reliģija (vai jelkāda cita veida uzskati, kuri nebalstās "teritorijā" (novērojamajā realitātē)), tad rodas aizdomas par to, cik kompetents šāds indivīds būs darbā jelkādā ar reliģiju nesaistītā jomā (kur dažādi ticīgie zinātnieki un citu jomu speciālisti demonstrē tieši cilvēka smadzeņu spēju kompartmentalizēt jeb nodalīt atsevišķās kognitīvās kategorijās nesaderīgus un konfliktējošus uzskatus).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2015-04-30 15:27 (saite)
	Anonīmajam varētu būt taisnība tādā ziņā ka mums ir vajadzīga zinātnes un zināšanu dominēta sabiedrība nevis nodalījums kāds ilustrēts Stīvensona ``Anatēmā`` un daļēji arī Karsaka ``zemes bēgšanā``, pēdējā gan vadīšanas un lēmumu pieņemšanas mehanismi bija adekvāti. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: