ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2022-09-25 17:24:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Skatos, progresīvie reklamējas
Ko viņi piedāvā?

sekojošo:

Pirmie un neatliekamie darbi Saeimā:
✅ Atbalstīšu cenu griestu ieviešanu mājsaimniecību maksājumiem par elektrību un apkuri. Rēķiniem ir jābūt tādiem, kādus iedzīvotāji var atļauties samaksāt. Pārējo apmaksa valsts.
✅ Atbalstīšu PVN samazināšanu Latvijai raksturīgai pārtikai (piena produkti, graudaugi u. tml.).
✅ Neapliekamā minimuma celšana uz EUR 800. Tas visvairāk palīdzēs tiem, kas saņem algas līdz EUR 1000 apmērā.

Milzīgi jauki. Man ir tikai viens jautājums: A no kurienes piķis?

Ja viņi būtu pierakstījuši klāt no kurienes plāno ņemt līdzekļus tad būtu vēl jaukāk.

Teiksim ``Pārējo apmaksa valsts.`` Nu valsts budžets ja es pareizi saprotu ir tas kas sastādās gk no nodokļiem.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2022-09-25 17:37 (saite)
Cenu griesti ir diezgan strīdīga lieta. Kas segs starpību starp tirgus cenu un to, ko maksā mājsaimniecība? Te pat var saskatīt labus uzvārīšanās veidus – jo starpību jau maksās valsts un attiecīgi pietuvinātie uzņēmumu var manipulēt ar tirgus cenu, lai saņemtu lielāku piķi.

Arī problēma ir tā, ka cenu griesti traucē brīvajam tirgum. Ja ir kādas lietas, piemēram, elektrības, deficīts, piemēram, gāzes, tad brīvajā tirgū cenas pieaugums regulē, ka cilvēki samazinās patēriņu, savukārt piedāvātāji ir ieinteresēti palielināt piedāvājumu. Cenas to visu izregulē. Bet ja tev ir lēta elektrība, tad cilvēki to netaupīs un tērēs maksimāli (ieskaitot bitcoina racējus) un tas tikai radīs vēl lielākas pārslodzes.

Tirgus arī reizēm var darboties neefektīvi, bet tad vajag ielikt pūles šī tirgus sakārtošanā, nevis solīt debesmannu vēlētājiem, jo tas beigsies kā Venecuēlā.

(Atbildēt uz šo)


[info]gnidrologs
2022-09-25 18:29 (saite)
Viņi taču vienkārši uzdrukās jaunu naudu kā Šuvājevs jaunākais, zūmeru paaudzes filozofijas zieds, teica.:D

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-09-25 18:39 (saite)
kas par naudu drukājošo šuvājevu jaunāko, šķiet esmu palaidis kaut ko garām

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-09-25 19:20 (saite)
Igora Šuvajeva dēls kaut kad izcēlās ar tvītu, sakot, ja pietrūkstot nauda, tad to taču var mierīgi uzdrukāt. Izglītojies (((Oksfordas))) universitātē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-09-25 19:22 (saite)
okej :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dzeltens
2022-09-27 09:59 (saite)
Varētu padalīties ar linku, kur viņš kaut ko tādu ir tvītojis? Jo pēc visa, ko esmu dzirdējusi viņu sakām, kaut kā neticas, ka viņš tā varētu būt teicis. Drīzāk, ka iekasēs nodokļus no ēnu ekonomikas (bū, baidies, cibas galvenais nodokļu nemaksātāj!).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]iokaste
2022-09-25 19:56 (saite)
Latvijā daudzās jomās ir regresīvais nodoklis. Ir ļoti daudz bagātu krievu bandītu, kuri šeit īpašumos noparkojuši savu nelegālo naudu.
ja Progresīvie tiešām būtu par progresīvo nodokli, par nodokļu pārvirzi no cilvēkiem uz īpašumiem, tad - ģela v šļape.
Bet progresīvie uzsvaru liek uz atbalstu korporācijām un lielajam biznesam, kas nekādu progresīvo nodokli nepieļaus.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]dzeltens
2022-09-27 10:00 (saite)
Nejauc progresīvos ar Jauno Vienotību?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]iokaste
2022-09-27 10:35 (saite)
Progresīvie atbalsta lielāku federalizāciju, lielāku starptautisko tirdzniecību, vājākas lokālās valdības.
Man pat ar vienu kļušku no viņiem bija sarakste par šo - tipa - kā tā, jūs par ekoloģiju un reizē par starptautisko tirdzniecību, kas ir lielākā ekoloģijas grāvēja? minstinājās un par mazāko ļaunumu runāja.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dzeltens
2022-09-27 10:59 (saite)
Ok, kurš tad ir politiskais spēks, kurš ir PRET starptautisko tirdzniecību? Un kā tas vispār mūsdienās varētu būs iespējams un izskatīties? Kā Ziemeļkoreja?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]iokaste
2022-09-27 12:22 (saite)
Piemēram, šobrīd Itālijā ir uzvarējuši labējie, kuri neslēpj savas antipātijas pret ES. Itālija nav Ziemeļkoreja. Ir daudzas valstis, kuras ir par ciešākām robežā.
Mums ir pilni plaukti ar precēm no Indijas, bet tas nozīmē piesārņotas upes tur.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dzeltens
2022-09-27 12:28 (saite)
Vai Itālijas labējie piedāvā pārstāt piesārņot upes Indijā un tā vietā sākt piesārņot Itālijā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]iokaste
2022-09-27 14:49 (saite)
Kā to saprast?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dzeltens
2022-09-27 14:52 (saite)
Tā, ka apgalvot, ka "starptautiskā tirdzniecība ir lielākā ekoloģijas grāvēja" ir apmēram kā jaukt cēloņus ar sekām, tikai komplicētāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]iokaste
2022-09-27 16:16 (saite)
Starptautiskā tirdzniecība veicina pārpatēriņu. Cilvēki vairāk pērk, vairāk tiek ražots un vairāk tiek piesārņots.
Ja pārrobežu tirdzniecība būtu muitota, tad holandiešu tulpju ražotāji nepiesārņotu zemi ar pesticīdiem, netiktu nosusināta Arāla jūra. Bet cilvēki mazāk radītu atkritumus. Par mazutu un dīzeli nerunājot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-09-27 17:01 (saite)
Varbūt ir jēga pieiet tai padarīšanai selektīvi un saprast kas tiešām ir vajadzīgs un kas nē. Piemēram ražot tonnām ziedu kurus ieliek vāzē un tad viņi novīst varbūt arī nav labākā resursu tērēšana, kamēr piemēram pārtiku labāk ražot ļoti lielās fermās vai plantācijās un tad izvadāt pa pasauli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]iokaste
2022-09-27 19:56 (saite)
tas neizdosies. bet muita atrisinātu tādas lietas, kā sīpolu vešanu no uzbekistānas uz Āgenskalna Rimi. Arāla jūra dabūtu ūdeni, bet kāds uzbeku bajs nedabūtu jaunu mersedesu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-09-27 22:06 (saite)
Vai tas nerezultātos dārgākos un švakākos sīpolos?

Par sīpoliem hvz bet teiksim normālu ābolu, ja salīdzina ar importa LV nav. Nerunājot nemaz par tādiem augļiem un dārzeņiem kas te vispār neaug.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]iokaste
2022-09-27 22:56 (saite)
Preces, protams, kļūs dārgākas. Nevarēs bagātie reizi 5os gados nomainīt mašīnu un mēbeles. Nevarēs nabagi piestūķēt pilnu skapi ar drēbēm. Bet līdzšinējais pārpatēriņš un ekosfēras neatgriezeniska degradācija arī nav ilgspēlējošs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-09-27 23:49 (saite)
Par šo es nebūtu tik pārliecināts.

OK, bezjēdzīgs patēriņš, mode un tml protams ir lieki, par to nav strīda bet pazemināt cilvēku dzīves līmeni arī nav okej. Es jau laikam par šo esmu izteicies, mērķis būtu ierobežot reklāmas industriju, tad patēriņš kļūtu saprātīgi adekvāts, nesamazinot cilvēku ērtības. Knapināšanās tendence kuru var novērot pie visādiem zaļajiem un pseido progresīvajiem arī nav risinājums.

Var jautāt - kas tad ir risinājums?

Risinājums ir enerģētiska pietiekamība, kas nozīmē jaudīgus, CO2 neizdalošus un no apstākļiem neatkarīgus enerģijas avotus, konkrēti atomenerģiju. Nu un ja enerģijas ir pietiekami, tad pārstrādāt vienas vielas citās vielās ir tikai ķīmijas tehnoloģijas jautājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]iokaste
2022-09-28 07:41 (saite)
Mode, mājdzīvnieki, jaunas mēbeles, jauna veļasmašīna, ziedi vāzē, 17 dakšiņas un 40 apavu pāri vienai dāmai - tie arī ir lielākie resursu ēdāji.
Faktiski planētas ekosfēru grauj sievietes. Večiem pietiek ar trim apavu pāriem un viņi labprāt remontē vecās mašīnas, staigā vienās biksēs līdz kapa malai.

Tā kā viens ilgtspējas risinājums būtu īpašs patēriņa nodoklis sievietēm :))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-09-28 12:41 (saite)
Paskaties out - of box. Ja mēs par stereotipsikajām dzimumu interesēm tad : sports, skūšanās industrija, vīriešu kosmētika, tā pati mode, vispār mērīšanās ar statusiem. .

Organizētais sports vien ir masīvs resursu rijējs. Visas tās olimpiādes un čempionāti + šis cirks regulāri ir arī valstu finansēts, t.i. man atņem naudu priekš šīs ākstīšanās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-09-28 12:43 (saite)
Un cacai kurai vajag 20 kurpes un tik pat daudz somiņu atbilst mačō kuram vajag pēdējo īponu, vāģi sezonai atbilstošu, krēmu pirms skūšanās krēmu pēc skūšanās un 20 šlipses.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]iokaste
2022-09-28 15:27 (saite)
Aha, jebkurai sievietei ir vismaz 20 kurpes, pajautā. Čalim būs 5.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-09-28 15:35 (saite)
Un 20 šlipses, jā.

Bet ja ārpus stereotipiem, tad ir sievietes ar 1 kurpju pāri, kuru lieto. Kad nodilst pērk nākamo. Un ne jau nabadzīgas. Un ir tādi paši džeki, arī ne nabadzīgi, kāreiz taisīt širpotreba krājumus ir vai nu esošs vai izbijis trūkums, tā sekas, vai nestabilitātes sajūta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-09-28 15:39 (saite)
Bet ``dzeltenam`` šķiet ir taisnība ka ne jau starptautiskajā tirdzniecībā ir vaina. Vaina ir širpotreba dievināšanā ko veicina reklāma. To tad arī vajag izbeigt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-09-28 15:40 (saite)
Bet tajā pašā laikā ākstīties ar knapināšanos un beziepakojuma izrādēm arī nav vērts, jo tas ir neērti un neko nerisina.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dzeltens
2022-09-28 15:18 (saite)
Bet visa uzskaitītā cēlonis taču nav starptautiskā tirdzniecība. Cēlonis ir patērētāju kultūra un nebeidzamas ekonomiskas izaugsmes paradigma, kamēr starptautiskā tirdzniecība - tikai instruments šīs izaugsmes sasniegšanai. Mūsdienu ekonomika ir tik globāla, ka, atsakoties no starptautiskās tirdzniecības /ieviešot muitu (jeb paaugstinot nodokļus), tiešām iznāktu Ziemeļkoreja. Vai Krievija sankciju režīmā.
Līdz ar to jebkurai partijai teikt, ka viņi ir PRET starptautisko tirdzniecību, būtu politiskā pašnāvība. Un jo sevišķi Progresīvajiem, starp citu.
Es saprotu, ka labējiem pēc Trampa parauga ļoti patīk stāstīt saviem vēlētājiem, ka viņiem nav jāmainās un jāsamazina savs patēriņš, ka visu atrisinās tikai ražošanas pārcelšana no Ķīnas uz ASV. Vai no Indijas uz Itāliju. Bet tā nav taisnība.

Tāpat kā nav taisnība, ka pārpatēriņš ir tikai sieviešu problēma, bet to jau tīri labi ir ctulhu atspēkojis zemāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]iokaste
2022-09-28 15:21 (saite)
Arguments "tā nav taisnība" ir neapgāžams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-09-28 15:38 (saite)
Points ir pieiet racionāli. Piemēram boksītu rok Āfrikā, Austrālijā. Elektrība praktiski par velti ir Islandē, jo ģeotermālā. Rezultātā meiko sensu sabērt to boksītu rūdas vedējos un aizvest uz Islandi, izkausēt ar elektrolīzi tur alumīniju. Starptautiskā tirdzniecība un loģistika. Tas pats - banāni ienākas Vidusamerikā. Izvadājam pa visu pasauli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dzeltens
2022-09-28 18:43 (saite)
Ideāli būtu pāriet uz racionālāku resursu izlietošanu, neierobežojot starptautisko sadarbību. Vienkārši sakot, neražojot tonnām mēslu, starptautiskā tirdzniecība nekādu ļaunumu nenodarītu, jo starptautiskā tirdzniecība nav pārpatēriņa cēlonis.

Nē, nu, var jau atteikties, bet tad jābūt gatavam dzīvot deficīta apstākļos. Vēlu veiksmi ar šādu priekšvēlēšanu programmu uzvarēt vēlēšanās!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-09-28 20:37 (saite)
Nav jau runa par vēlēšanām bet vispār kaut kā šādi jā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-09-28 15:44 (saite)
Piekrītot ka eksistē pārpatēriņš es tomēr domāju ka visi šie aicinājumi uz pieticību ir galīgi garām. Pārpatēriņa problēma ir jārisina ar sitienu pa reklāmas aģentūrām nevis pa iedzīvotājiem. Būs mazāk reklāmu, cilvēki [statistiski] mazāk patērēs bet viņiem nebūs samazinājies ērtību līmenis. Tas ko nedrīkst - nedrīkst samazināt ērtību līmeni. Tas ko tajā pašā laikā vajag - vajag novērst to patēriņu kurš patiesībā nekādas ērtības nerada. Tas ir jautājums par reklāmām, par mārketingu. Tas ir mērķis, ne jau iedzīvotāji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?