ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2015-06-16 13:04:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Saruna
Kā sarunāties ar tiem, ar kuriem sarunāties nevar?

Tu un Solāris okeāns, tu un fotīno putni, tu un Mi-Go, tu un N`Kai melnā protoplazma, tu un Watsa ``skrambleri``, tu un melnās dzērves, tu un saprātīgs pjezoelektrisks tuksnesis - situācijas no šīs sērijas.

Ko var darīt?

Vispirms mēs varam iedomāties tādu sfēru ap katru saprātu, kur distances metrika ir līdzīgums. Tātad, jo ``tālāk``, jo mazāk līdzīgs dotajam saprātam. Tad ap katru saprātu būs ``sasniedzamības rādiuss``, tas ir tādi saprāti, ar kuriem dotais vēl var komunicēt.

No šejienes seko, ka 2 saprātu sasniedzamības sfēru apvienojums aproksimējas uz elipsi, kuras garākā pusass ir garāka par katra saprāta sasniedzamības sfēras rādiusu. No tā seko iespēja izveidot ``starpnieku ķēdi`` no saprātiem, kuriem sasniedzamības rādiusi secīgi pārklājas. Ķēde var būt patvaļīgi gara, varam sasniegt patvaļīgi tālus saprātus. Mīnuss: iestājas ``sabojātais telefons``, katrā pārtulkošanas reizē kāda daļa nododamās ziņas zūd.

Lai to novērstu vai vismaz minimizētu - otra pieeja: Attīstīt šos starpniekus kā apakšsistēmas savā saprātā. Tas nozīmē mērķtiecīgi izvēlēta virzienā deformēt savu sasniedzamības sfēru, attīstot sava veida ``mentālo taustekli``, kas sastāv no šādas subsaprātu ķēdes. Šeit problēma: jāuzmanās ar sava saprāta integritāti, ir vēlams to nepakāst.

Faktiski gan abas pieejas atšķiras tikai ar sakaru kanālu platumu starp ķēdes elementiem, otrajā gadījumā kanāli ir būtiski platāki.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Pat neskatoties uz to, ka varbūtība kontaktam ar ārpuszemes būtnēm pieaug, vēl straujāk pieaug varbūtība kontaktam un arī sadursmei ar mašīnintelektu - mērķtiecīgi radītu vai spontānu.

Kādas vēl varētu būt idejas par šo?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2015-06-16 13:55 (saite)
Es īsti neredzu, kālab ši pieeju nevarētu invertēt, pain vietā lietojot kādu pozitīvu atalgojumu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-06-16 14:05 (saite)
Pozitīvie stimuli mēdz dot mazāk rezultāta, ja mērķis ir "jēla" efektivitāte (pie vājākiem stimuliem sāk darboties hedoniskā adaptācija, pie stiprākiem — wireheading efekti, kuri ir raksturīgi nevis tikai cilvēkveidīgiem saprātiem, bet visām reinforsētās apmācības sistēmām, neatkarīgi no to pretenzijām uz saprātīgumu vai tā saprotamību no mūsu pozīcijām).

Savukārt, ja mērķis nav "jēla" efektivitāte uz brute-force robežas, aģents, visticamāk, vienkārši neizvēlēsies šādu saziņas mēģinājumu pieeju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-06-16 14:09 (saite)
Tātad [invertējot/ izslēdzot ciešanas] iegūstam stabilitāti un iespēju kontaktu turpināt/ attīstīt uz neliela ``crude`` tūlītēja efektivitātes zaudējuma rēķina.

Lielāka ilgtermiņa efektivitāte pret mazāku tūlītēju.

Tīri racionāls aprēķins, laika preferenču optimizācija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-06-16 14:15 (saite)
Pa ceļam uz lielāku ilgtermiņa efektivitāti vēl nāktos novērst to, ka pie "vidēji patīkamiem" stimuliem mēdz pierast tajā vārda nozīmē, ka tie vairs nav motivējoši, savukārt pie "ļoti patīkamiem" stimuliem mēdz pierast tajā nozīmē, ka subjekts truli sēž, slienājas un spaida pogu, un turpmāka stimulācija arī vairs nav motivējoša (motivāciju tad dod vairs tikai stimula pārtraukšana, kas, pie wireheading apstākļiem, ir nekas cits, kā oriģinālā metodes versija).

No otras puses, komunikācijas protokolos, kuri nav balstīti šajā metodoloģijā, pozitīvi stimuli tiešām tipiski būs efektīvāki par negatīviem, gan īs-, gan ilgtermiņā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-06-16 14:23 (saite)
+ vēl jāņem vērā, ka stimulos balstīta komunikācija jau ir tikai pats sākums, tālāk process aiziet tipa ``autokatalītiski``, tāpēc nav izslēgts, ka ilgtermiņa sensorā pieraduma efektus varam pieciest.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-06-16 14:34 (saite)
Ja izdodas pārslēgties uz konstruētu komunikāciju, tad protams, problēma atrisinās. Ja nākas turpināt saziņu "lauzt" ar brute-force, tad var gadīties, ka jāizvēlas starp atkāpšanos + stratēģijas pārplānošanu un laušanu vārda burtiskā nozīmē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-06-16 14:36 (saite)
Ja vien tai padarīšanai ir [jebkā organizēta] atmiņa, stresa veida laušana garantē episkas ziepes ilgtermiņā => neder.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-06-16 14:40 (saite)
<spoiler>Tādēļ jau arī Džeimsa izvēlējās upurēt divus īpatņus, lai pēc tam varētu mēģināt komunicēt ar pārējiem, kuriem nav šādā veidā ticis nodarīts pāri. Protams, ja šiem diviem izdodas pasūdzēties pārējiem, rezultātā var sanākt ļoti neveikla situācija.</spoiler>

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-06-16 14:44 (saite)
un tā kā ir grūti iedomāties kultūru, kurā saprāti ir šādi nesaistīti, tb vieniem saprātiem ir absolūts po par to, kas notiek ar citiem - neveikla situācija ir ar ļoti lielu varbūtību.

Protams, atceramies ``Najugiras metodiku`` un tos pašus ``prometeja`` inženierus. Protams, es personiski šaubos, vai tādas sistēmas varētu pastāvēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-06-16 14:53 (saite)
Es gan neteiktu, ka "Prometeja" inženieriem ir absolūts (vai pat būtiski novērojams) Edgars Alans par saviem biedriem. No mums atšķirīga psiholoģija (un samērā labi saprotama lielummānija, dievi radītāji taču) — jā, bet po? Nevaru teikt, ka tādu pamanīju.

Pamatidejai piekrītu, kaut gan es varu iztēloties būtnes, kurām vienkārši nav kultūras/sociuma mums saprotamā veidā (triviālais piemērs būtu spieta saprāti, starp mazāk triviāliem varētu ierindot inhorojus vai tos pašus "skremblerus" (kuru attiecības ar savu kuģi un to precedence vispāri paliek atklāts jautājums)).

Teorētiski šāda pieeja gan varētu arī nostrādāt: "izolē dažus īpatņus no pamatgrupas un iemācies komunicēt ar tiem, pēc tam atgriezies un komunicē ar pamatgrupu" ir stratēģija, ko samērā veiksmīgi ir izmantojuši dažādi misionāri un kolonisti tepat uz vietējās planētas (protams, tā, kā šajos gadījumos komunikācijai bija jāpārvar tikai valodu un kultūru, nevis saprātu klašu robeža, uzdevums sanāca daudz vieglāks un bez vajadzības meklēt veidus, kā nesaprotamo entitāti "uzlaust").

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?