Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2021-08-15 20:49:00

Ateisma arguments
no samērā negaidītas puses.

Ja t.s. AGI draudzīguma problēma nav atrisināma [pagaidām nav zināms] tad nav iespējams arī tas ko jebkādi ticīgie saprot ar labu dievu.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	black_robin 2021-08-17 03:43 (saite)
	Otrs moments vēl ir tas, ka zinātne, vismaz idejiski, ir atvērta - tā top, bet reliģijai tīk mitināties sacietējušās konstrukcijās. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2021-08-17 08:40 (saite)
	Līdz ar ko reliģija nevar dot jēgpilnus padomus mūsu attiecībās ar esamību, reliģija nerada tehnoloģijas un lietojamu morāli arī nē. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

black_robin
2021-08-19 03:33 (saite)

Lai gan kopumā piekrītu, šis šķiet mazliet sarežģītāk - to varētu attiecināt uz reliģiju kā dogmatisku sistēmu, bet, nevar noliegt, ka nereti šad un tad kādiem antīkajiem domātājiem un dzejniekiem, kurus varētu uzskatīt par zināmā mērā reliģiskiem, ir izdevies pateikt kaut ko nudien pārlaicīgi (cik nu es no sava laicīgā skatpunkta saskatu) sakarīgu un viedu, kas ir bijis aktuāls pirms tūkstošiem gadu un ir joprojām, viņiem piemīt kaut kas, ko varētu nodēvēt par "mūžības kontekstu", taču tas reti kad tiek pasniegts autoritatīvā formā, nepaliek iespaids, ka viņi savu pieredzi pasludina par vienīgo likumu - ja tā ir patiesība, tad tā runās pati par sevi bez norādes, ka tā un tikai tā ir īstā patiesība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2021-08-19 09:40 (saite)

/ bet, nevar noliegt, ka nereti šad un tad kādiem antīkajiem domātājiem un dzejniekiem, kurus varētu uzskatīt par zināmā mērā reliģiskiem, ir izdevies pateikt kaut ko nudien pārlaicīgi /

Tas nav tā ka reliģisks cilvēks nevarētu pateikt neko jēgpilnu, var, protams, virkne zinātnieku ir bijuši un ir ticīgi, tas bija tieši par dogmatiskajām sistēmām kuras ir neauglīgas.

Matemātika arī tehniski ir dogmatiska jeb aksiomātiska sistēma, bet tur pasākumu glābj tas, ka aksiomas var brīvi izvēlēties un lietojamai matemātikai izvēlas tādas kuras iet kopā ar empīriku. Protams, lielākā daļa matemātikas no mūsu skatupunkta līdz ar to ir ``tukša``, tīri abstrakta jo runā par objektiem un konceptiem kādus realitātē nezinam. Tad notiek tā ka jā tādus objektus uzzinam, piemēram mikropasaulē, tad atiecīgās matemātikas vietas iegūst fizikālu saturu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: