Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2021-08-01 23:44:00

Reku bilde kas ilustrē klasisko sraču ar Gnidru:
https://www.anekdot.ru/i/caricatures/normal/21/7/27/1627366414.jpg

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

black_robin
2021-08-10 01:50 (saite)

Laikam šim īsti nevaru piekrist, jo veids, kā traumatologi un infektologi analizē un spriež par lietu, šķiet, nav gluži tas pats, kā savu lietu uztver un saprot mūziķi, gleznotāji etc. Varbūt, nudien, kaut kur ļoti, ļoti dziļi saknē tas varētu būt viens un tas pats, bet, šķiet, līdz tam vēl ir ļoti tālu un šāds uzskats, vismaz šobrīd, varētu būt pārdrošs.
Analizēt tikai mākslu iedarbību vien, pašam neko no tās neizjūtot, ir kā palaist garām centrālo jēgu, līdzīgi kā atpazīt dzejoļa pantmēru un zināt katra vārda definīciju, bet nesaprast, ko tas viss nozīmē. Līdzīgi mūzikā un citur, kur kvalitāte nav determinēta caur to, cik sarežģītas un tehniski precīzas cilpas tiks izmantotas, tas ir kaut kas elusive, ko nevar izskaitļot, jo izskaitļošana vien neradīs jēgu, jēga būs izskaitļota tad, kad pietiks tikai nodot algoritmu vien, lai radītu sajūtas, katarsi, epifāniju un visus pārējos mošķus un brīnumus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2021-08-10 10:22 (saite)

Nu jā te ir runa par kodu un adresātu, klasiskā informācijas teorijas situācija. Informācija ir 2 struktūru mijiedarbībā: Kods/ teksts/ ziņojums / dati (struktūra A)un adresāts (struktūra B). Adresāts mūsu apskatāmajā gadījumā ir saprātīgas būtnes smadzenes. Informācija (vēstījums, jēga) atkarāsies no abām struktūrām, A un B. Kas notiks ar B (katarse, epifānija utt) atkarājas no A un no paša B iekšējās uzbūves kas ir viņa atmiņas/ pieredze utt. Ja ārējs novērotājs, piemēram es zina datus A un zina struktūru B, tad tas var secināt kāda būs iedarbība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

black_robin
2021-08-11 02:13 (saite)

Seems legit, vienīgi atmiņa un pieredze ir kaut kas tik bagātīgs, ka to būtu diezgan grūti iepriekš aprēķināt, lai paredzētu rezultātu.
Bija nesen parādījies raksts par to, ka babilonieši ir lietojuši Pitagora teorēmu jau 1000 gadu pirms to bija "izgudrojuši" sengrieķi. Un tad 2 versijas:
1.matemātiku nevar izgudrot, bet tikai atklāt
2. to apgalvot ir kā teikt, ka valodu nevar izgudrot, bet tikai atklāt

Nepretendēju uz zināšanām šajā jomā, bet man šķita interesanta problēma, tāpēc, ka pirmais šķiet patiess, jo matemātika ir universāla, bet arī otrais - jo tā ir sava veida valoda un teikt, ka valodu var tikai atklāt, nevis radīt, šķiet absurdi. Varbūt tā ir universāla tikai tādos apmēros, kādos jebkura valoda ir plaši saprotama starp tās lietotājiem un, piem, ja būtu darīšana ar tiem pašiem citplanētiešiem, tās arī būtu matemātikas universāluma robežas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2021-08-11 11:18 (saite)

Matemātika ir aksiomātiska sistēma vai drīzāk aksiomātisku sistēmu kopa. Tātad paņem premisas jeb aksiomas, izdomā pārveidošanas likumus un tad ir abstrakta sistēma. Kas varbūt kaut kam noder, ja vi;nu izmanto kā esamības aprakstu. Tr ir tikai tā lieta, ka matemātikas ir `vairāk`` nekā mums zināmās esamības => lielākā daļa matemātikas neder kā kaut kā pastāvoša un mums zināma apraksts. Tas ir tāpēc ka nav tādas lietās kā ``visa matemātika`` jo no Gēdeļa ierobežojuma mēs zinām [tas ir pierādīts] ka jebkura aksiomātiska sistēma ir vai nu pretrunu saturoša vai nepabeigta, nevar uzrakstīt pabeigtu nepretrunīgu matemātiku, tā ir ``vaļēja``. Kāpēc viņa mums izskatās universāla - tāpēc ka mēs dzīvojam visi vienā un tajā pašā visumā jeb fizikā nu un tad šīs fizikas apraksts ir priekš mums universālā matemātika. Pastāv hipotēze ka esamība ir bezgalīga un tajā eksistē viss ko var aprakstīt matemātika [Tegmarka 4 kārtas universs] - tas nav izslēgts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: