ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2020-08-31 16:05:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kāpēc man nepatīk zaļā domāšana.
Tātad, dotie:

- Cilvēki ar savu darbību ietekmē vidi, tas ir pierādīts
- Daudzas ietekmes ir negatīvas, tās vajag novērst.

Daudzi uzskata, ka tur palīdzēs tas ko sauc par ``zaļo domāšanu``, kas lielā mērā sastāv no sociālās inženierijas mēģinājumiem iedzīvotāju kontingentā. Viss šitas - ēst mazāk gaļas, mazāk ceļot, mainīties citos veidos.

Es domāju ka šitā pieeja ir neefektīva. Vispirms jau tāpēc ka negatīvie efekti iestāsies ātrāk nekā cilvēki mainīs savus paradumus ( pat ja pieņemam ka būtu tendence mainīt) un tāpēc ka gala patērēšana dod mazu ieguldījumu problēmā.

Tad ko vajag mainīt?

Tehnoloģijas vajag mainīt, nevis paradumus.

Transports, zemes un ūdens - elektriskais, ar enerģiju no AES. Kodolatkritumu apstrāde ātro neitronu reaktoros. Gaisa transports perspektīvā ar ūdeņradi kā degvielu, pārējās vietās kur vēl ir degvielas nevis elektriskie dzinēji - arī. Ūdeņradi iegūst no ūdens ar elektrību. Tātad primārais enerģijas avots - atomreaktori kā bāze un atjaunojamajie resursi kā saules enerģija un tās netiešās formas (vējš, ūdens plūsmas, paisumu) kā papildinājums.

Par reaktoriem - ja mēs atceramies U238 - Pu239 un Th 232 - U233 procesus tad iegūstamās kodoldegvielas mums pietiek ilgam laikam, nu vismaz līdz stellaratoru vai cita veida sintēzes reaktoru ieviešanai.

Tagad par pārtiku:

Vidi bojā ne tikai lopkopība bet ``plakanā`` atvērtā veida lauksaimniecība vispār. Biomateriāla ražošanai jākļūst atdalītai no vides. Tas nozīmē hidroponiku, alģu biorekatorus kā primārās organiskās masas ieguvi nu un tālāk kādus no modificētās lopkopības vaidiem, viss notiek slēgtās telpās un/ vai reaktoros.

Tas kas traucē: Tā saucamais ``efektīvais menedžments`` kas ir orientēts uz peļņas nevis vispārēja labuma iegūšanu. Tas tad arī jānovērš.

Summāri: Problēma ir. Bet tā ir tehnoloģiska nevis sociāla problēma. Tu atrisinās inženieris nevis aktīvists.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2020-08-31 20:37 (saite)
Ja mums ir X resursu, koncentrējam tos uz (1), neizsējam, jo jūtams efekts būs no (1).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]modus
2020-08-31 20:42 (saite)
Tātad pirmā no minētajām metodēm ir efektīvāka vides piesārņojuma un resursu problēmas risināšanai?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-08-31 20:45 (saite)
Jā šī

1) Mainām tehnoloģijas,

Nu un + pieskatam kapitālismu lai tas nesaiet efektīvajā menedžmentā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]modus
2020-08-31 20:55 (saite)
OK, tad sanāk, ka tu uzskati, ka atturēšanās no efektīva aktīvisma un/vai lopkopības produktu patērēšana un/vai ceļošana ar vidi piesārņojošiem rīkiem samazina vides piesārņojumu. Vai tev ir kāds arguments par labu tik paradoksālam (maigi izsakoties) uzskatam?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-08-31 21:11 (saite)
Nē es teicu - uzlabojam tehnoloģijas => saglabājam vidi. Tu kaut ko ne tā izlasīji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]modus
2020-08-31 21:29 (saite)
Tu apstiprināji, ka vides piesārņojumu efektīvāk samazina vienkārši tehnoloģiju uzlabošana (ok, + vēl kapitālisma ierobežošana) nekā tas pats kopā aktīvismu+mazāku lopkopību+mazāku vidi piesārņojošu ceļošanu. To tu apstiprināji šeit: http://klab.lv/users/ctulhu/187809.html?thread=3381665#t3381665 Tik tālu esmu pareizi izlasījis?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-08-31 22:13 (saite)
Vides piesārņojumu efektīvi samazina pirmie 2, nākamie dod nebūtisku ieguldījumu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]modus
2020-08-31 23:15 (saite)
Tas, vai efekts ir "būtisks", ir cits jautājums, un stipri šaubos, ka tu varētu tādu apgalvojumu pamatot. Bet neatkarīgi no tā, ja ir kaut kaut mazākais efekts no {aktīvisma+mazākas lopkopības+mazākas vidi piesārņojošas ceļošanas}, tad ir pietiekams pamats teikt, ka pirmā pieeja nav efektīvāka un tu kļūdījies, atbildot, ka pirmā ir efektīvāka.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-08-31 23:28 (saite)
Vajag tērēt līdzekļus efektīvākajām pieejaām unnetērēt maz efektīvajām, tur iztērētā/ iegūtā balanss ir šavks

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]modus
2020-08-31 23:52 (saite)
Jauki. Tad jau piekrīti, ka drīzāk vajag tērēt līdzekļus otrajai pieejai, jo tā ir efektīvāka. Turklāt dažas šīs pieejas komponentes (mazāka ceļošana un mazāka gaļas patērēšana) vispār neparedz papildus tērēt līdzekļus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-08-31 23:56 (saite)
Lasi uzmanīgi - otrā pieeja ir NE efektīvāka. Vispirms jau tāpēc ka cilvēki vnk uz to neparakstīsies, vai arī tev viņiem ir jāskalo smadzenes (dārgas u mazefektīvas kampaņas, kur līdzekļus labāk būtu iztērēt attiec rūpniecībai un R&D) vai arī tev viņi jāsadzen ziemeļkorejās, kas atkal ir dārgi un neefektīvi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2020-09-01 00:35 (saite)
Nu bet daudzas no šīm iniciatīvām principā strādā tieši tāpēc, ka tās piekopj ne visi
Teiksim, ja visi būtu vegāni, tad sāktos konkrētas problēmas ekonomikā/ražošanā ar ilgtermiņa negatīvām sekām
Ja vegāni ir tikai daļa, tad vienmēr būs cilvēki, kas būs gatavi strādāt ar dzīvnieku produktiem, šie produkti būs pieejami veikalos, etc., UN vienlaikus būs pieejams arī plašs produktu klāsts tiem, kas grib vairāk ēst zaļbarība. T.i., ja visi būtu vegāni, es visnotaļ ciestu, bet, ja vegānu nebūtu vispār, man nebūtu tik labas izvēles ok pārtikai. Vai, teiksim, laktozes netoleranti cilvēki arī iegūst, jo tiek piedāvāti piena produktu aizstājēji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?