Kāpēc man nepatīk zaļā domāšana.
Tātad, dotie:

- Cilvēki ar savu darbību ietekmē vidi, tas ir pierādīts
- Daudzas ietekmes ir negatīvas, tās vajag novērst.

Daudzi uzskata, ka tur palīdzēs tas ko sauc par ``zaļo domāšanu``, kas lielā mērā sastāv no sociālās inženierijas mēģinājumiem iedzīvotāju kontingentā. Viss šitas - ēst mazāk gaļas, mazāk ceļot, mainīties citos veidos.

Es domāju ka šitā pieeja ir neefektīva. Vispirms jau tāpēc ka negatīvie efekti iestāsies ātrāk nekā cilvēki mainīs savus paradumus ( pat ja pieņemam ka būtu tendence mainīt) un tāpēc ka gala patērēšana dod mazu ieguldījumu problēmā.

Tad ko vajag mainīt?

Tehnoloģijas vajag mainīt, nevis paradumus.

Transports, zemes un ūdens - elektriskais, ar enerģiju no AES. Kodolatkritumu apstrāde ātro neitronu reaktoros. Gaisa transports perspektīvā ar ūdeņradi kā degvielu, pārējās vietās kur vēl ir degvielas nevis elektriskie dzinēji - arī. Ūdeņradi iegūst no ūdens ar elektrību. Tātad primārais enerģijas avots - atomreaktori kā bāze un atjaunojamajie resursi kā saules enerģija un tās netiešās formas (vējš, ūdens plūsmas, paisumu) kā papildinājums.

Par reaktoriem - ja mēs atceramies U238 - Pu239 un Th 232 - U233 procesus tad iegūstamās kodoldegvielas mums pietiek ilgam laikam, nu vismaz līdz stellaratoru vai cita veida sintēzes reaktoru ieviešanai.

Tagad par pārtiku:

Vidi bojā ne tikai lopkopība bet ``plakanā`` atvērtā veida lauksaimniecība vispār. Biomateriāla ražošanai jākļūst atdalītai no vides. Tas nozīmē hidroponiku, alģu biorekatorus kā primārās organiskās masas ieguvi nu un tālāk kādus no modificētās lopkopības vaidiem, viss notiek slēgtās telpās un/ vai reaktoros.

Tas kas traucē: Tā saucamais ``efektīvais menedžments`` kas ir orientēts uz peļņas nevis vispārēja labuma iegūšanu. Tas tad arī jānovērš.

Summāri: Problēma ir. Bet tā ir tehnoloģiska nevis sociāla problēma. Tu atrisinās inženieris nevis aktīvists.