ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2017-07-13 15:08:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
[kāpēc?]
Bieži dzirdēta tēze ka zinātne atbild uz jautājumiem kā lietas notiek bet ne uz jautājumiem kāpēc?

Izstāstiet lūdzu, ko te vispār nozīmē ``kāpēc``?

Lietas ir tādas un tādas un notiek tā un tā tāpēc, ka fizika (esamības struktūra) ir tāda un tāda. Un kāda tā ir, to tātad noskaidro zinātne. Kur te vēl ir ``kāpēc``?

OK, ir jautājums par mērķu izvēli, t.i jautājums ``ko mēs ar visu šito varam iesākt``, bet tas atkal ir zinātnes lauciņš, aksioloģija un tml.

tātad: kāpēc vēl prasīt ``kāpēc`` un ko tas vispār nozīmē?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2017-07-14 14:58 (saite)
no otras puses, pētot mikropasauli mēs to lol random atrodam - fundamentālās nenoteiktības. Tātad evidence runā tam par labu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-07-14 15:19 (saite)
Kā reiz fundamentālu nenoteiktību nav redzams. Ir redzamas aksidentālas. Pretējā gadījumā mēs pat nespētu realitāti parsēt ar loģikas palīdzību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-07-14 15:23 (saite)
Ar loģikas palīdzību mēs to nepārprotami arī nespējam. Nav negaidīti, ka galvenie matemātiskie rīki realitātes pētīšanai (varbūtību teorija, statistika) gan metodikas, gan secinājumu līmenī visai stipri atšķiras no klasiskās loģikas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-07-14 15:38 (saite)
Kārtējais vārdu salāts. Ja loģika nebūtu primārais freimworks ''kā domāt par lietām'', tad tādas zinātniskās metodes vispār nebūtu, jo tās balstīta loģikā. Nav svarīgi cik ''formālā''. No logic, no reason.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-07-14 15:43 (saite)
Loģika vismaz kopš E. T. Džeinsa, ja ne kopš Bernulli, Laplasa un Beijesa nav primārais freimvorks "kā domāt par lietām". Man sāk rasties aizdomas, ka Tu šeit burtiski nesaproti, ko es cenšos pateikt, taču lepnums un aizspriedumi neļauj to raportēt citādi kā "tavi kārtējie vārdu salāti".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-07-14 15:45 (saite)
Jā, vēl cilvēki domā par lietām emocionāli. Ko esmu palaidis garām?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-07-14 15:53 (saite)
Neko daudz, tikai aptuveni pēdējos divsimt (vai, ja ņemam ļoti cieši, piecdesmit vai sešdesmit) gadus. To wit: varbūtību teoriju, statistisko analīzi, tādus rīkus, kā universālā indukcija vai minimālā garuma princips un, beigu galā, evidence-based domāšanu ticamības intervālos (pretstatā fiksētiem bināriem lielumiem) kā tādu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-07-14 16:09 (saite)
Nodemonstrē kā kaut viena no augstāk minētajām lietām ir pretrunā ar loģiku?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-07-14 16:25 (saite)
Šīs metodes ir radītas darbam ar nepilnīgiem, laikā mainīgiem datiem, kam "nav aizliegts" būt pretrunā ar iepriekšējiem un kas daudz vairāk atgādina reālu skaitļu intervālus, nekā bināras "true-false" vērtības. Nav metožu, kā ar loģikas palīdzību apstrādāt šādus datus un tikt pie konsistentiem, lietojamiem rezultātiem, taču tajā pašā laikā šādi dati ir rezultāts absolūtajam vairākumam realitātes pētījumu. No turienes vajadzība pēc jauna veida matemātiskā aparāta, kā piemērus sk. iepriekš.

P.S. Varētu domāt, ka daļējs izņēmums ir dažādi "modernie" (t.i., nesen izdomātie) loģikas paveidi, pārsvarā no daudzvērtīgās loģikas saimes, taču tie visi pie dažiem elementāriem nosacījumiem zem Koksa teorēmas "novārās" līdz tai pašai varbūtību teorijai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-07-14 22:27 (saite)
Datu savstarpējās pretruna pašas par sevi nav evidences loģikas neesamībai vai realitātes pradoksikalitātei, tie ir tas ko tu teici, nepilnīgi dati un attiecīgi nepilnīgi secinājumi. Tā nav loģikas, bet informētības problēma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-07-14 23:22 (saite)
Es taču to arī neapgalvoju, if anything, mana nostāja ir tieši pretējā – dati un realitāte, no kā tie tiek iegūti, ir tādi, kā tie ir, un mūsu kā novērotāju uzdevums ir izstrādāt tādus modeļus, ar kuriem šos datus var izprast un apstrādāt. Tā arī ir (vismaz īsumā) visa motivācija varbūtību teorijai un citām pieminētajām lietām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2017-07-15 00:11 (saite)
Tādā gadījumā atkal nav skaidrs par ko spors. Sākumā tu saki, ka ar loģiku vien mēs gluži neparsējam realitāti, bet tad uzskaitu dažādas prakses (statistika, varbūtības, datu analīze), kas paši ir klaji loģikai pakļauti procesi un kuru sniegtie tālākie secinājumi vienmēr tiks vērtēti pēc tā cik loģiski tie izriet no šo datu uzvedības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-07-15 00:28 (saite)
Man šķiet, ka mēs šeit esam dažādi sapratuši vārdu "loģika", jo, ja es Tevis teiktajā šo vārdu aizvietoju ar "matemātiska konsistence" vai "koherence", tad man tur nav, kam piekasīties. Personīgi es ar vārdu "loģika" saprotu konkrētas matemātiski simboliskas sistēmas, kas, iespējams, ir pārpratuma pamatā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2017-07-14 15:23 (saite)
okej precizējums, par fundamentālu sauc tādu, kur lietas tiešām ir nejaušas vai nenoteiktas tāpēc ka tās tādas ir, nevis tāpēc, ka mums nepietiek izšķirtspējas vai mēram ne tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?