ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2017-07-13 15:08:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
[kāpēc?]
Bieži dzirdēta tēze ka zinātne atbild uz jautājumiem kā lietas notiek bet ne uz jautājumiem kāpēc?

Izstāstiet lūdzu, ko te vispār nozīmē ``kāpēc``?

Lietas ir tādas un tādas un notiek tā un tā tāpēc, ka fizika (esamības struktūra) ir tāda un tāda. Un kāda tā ir, to tātad noskaidro zinātne. Kur te vēl ir ``kāpēc``?

OK, ir jautājums par mērķu izvēli, t.i jautājums ``ko mēs ar visu šito varam iesākt``, bet tas atkal ir zinātnes lauciņš, aksioloģija un tml.

tātad: kāpēc vēl prasīt ``kāpēc`` un ko tas vispār nozīmē?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2017-07-13 18:16 (saite)
Jā, labojums vietā, verķim nav mērķa (ja tas nav aģents), bet tam ir "teloss", "nolūks, kura dēļ tas pastāv un spēj pildīt savas funkcijas". Dabiskam Visumam tāda nav, simulētam tāds ir vai vismaz var būt.

https://www.youtube.com/watch?v=3ht-ZyJOV2k

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-07-13 19:18 (saite)
Man šķiet ka objektam pašam par sevi tā telosa nav, jo iedomāsimies, nu būtnes A uztaisīja visumu, teiksim kā simulāciju, būtnes A aizgāja darīt kaut ko citu, atnāca būtnes B un kaut kam to visumu lieto, būtnes A un B neko nav sarunājušas. Kāds ir mērķis visumam? Tas ko izdomāja A vai tas ko izdomāja B? Saprātīgā atbilde ir būtnēm A ir mērķi, būtnēm B ir mērķi, visumam pašam nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-07-13 19:33 (saite)
Es te nebiju domājis telosu kā metafizisku, objektam piekabinātus tagu, bet gan kā šī objekta konstruētāja noteiktu objekta funkciju, ko ir iespējams forsēt. Konkrēts (un tematiski relevants) piemērs te būtu programmatūra ar tās autoru noteiktu lietojumu, ko var ierobežot gan ar pašu dizainu (ar zīmēšanas programmu neizdosies skatīties filmas vai klausīties mūziku), gan ar atsevišķām kontroles fīčām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-07-13 19:37 (saite)
Man šķiet, ka liela daļa no hakeru pieejas kāreiz ir dažādus objektus lietot ne gluži tam/ tā, kā bija domājuši izgatavotāji, protams citreiz tas ir vieglāk, citreiz grūtāk, citreiz mazjēdzīgi utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-07-13 19:46 (saite)
Protams, vecā metafora par zagļiem un seifu meistariem. Ar visu iepriekšējo nesaistīts novērojums – laikam ejot, arvien biežāk atrodu sevi nostājamies pēdējo pusē, jebšu atbildība, cīņa ar lokālo entropiju, ломать – не строить utt.).

Anyway, mans kopsavilkums te, šķiet, būtu "lietas teloss ir tieši proporcionāls 1) lietas izcelšanās mērķtiecīgumam un 2) lietas autoru iespējām neļaut citiem šo lietu lietot atšķirīgi no paredzētā". Cik novēroju, Visumam abi parametri ir praksē neatšķirami tuvu nullei.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-07-13 19:52 (saite)
Nu par lietas telosu droši vien ir vērts runāt tādā ziņā, ka analizējot izgatavotu lietu mēs varam kaut ko netieši uzzināt par izgatavotāju domāšanas vaidu, kultūru un tml

``2) lietas autoru iespējām neļaut citiem šo lietu lietot atšķirīgi no paredzētā".``

Vot šito man ir grūti iedomāties pie nosacījuma `ka **cits** pielietojums var būt dajebkāds. Nu labi, softs ir aizkriptēts, bet viņu vienalga var izdrukāt un izdruku lietot par sienas greznojumu, labi lieta ir mīnēta uz uzprāgst pie mēģinājuma vērt vaļā, bet tad viņu var lietot kā spridzekli utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-07-13 19:57 (saite)
Jā, šāda analīze "meiko sensu" (beigu galā, pētot vietējās dzīvības formas, mēs esam atklājuši diezgan daudz ko par to aklo un stulbo dievu, kas ir tās izcelšanās un esamības pamatā).

Par otro – protams, kontroles daudzumu ierobežo iespējamo pielietojumu skaits, taču vismaz uz konkrētiem, uzskaitītiem pielietojumiem lietojuma iespējas var nokontrolēt (praksē ar to parasti arī pietiek, jo programmas autoru diez', vai sevišķi uztrauc tas, ka ar viņa softa binārās formas izdrukām tiek nolīmētas sienas).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2017-07-13 20:02 (saite)
Un protams, jebkurš tāds izstrādājums, vienalga sofitsks vai cits, tiks mēģināts reversinženierēt visos iedomājamajos veidos

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2017-07-13 20:08 (saite)
Protams, tādēļ daļa no uzdevuma (pie nosacījuma, ka softs 1) netiek izlaists kā open source un 2) kontrole pār tā pielietojumu ir pietiekami svarīga) ir padarīt šos mēģinājumus ja ne garantēti veltīgus, tad katrā ziņā pēc iespējas grūtus, laik- un resursietilpīgus un dažādos citos veidos nepateicīgus.

Kādus secinājumus no tā var izdarīt simulācijas konjektūras sakarā, man nav ne jausmas (nav jau izslēgts, ka mēs dzīvojam lētā gala atvērtā koda simulācijā, ko students ir uzrakstījis pēdējā mēnesī pirms aizstāvēšanās).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?