Liesmas lodītes - draugu spēks

Gribas nogalināt ienaidnieku, es vienu jau izvēlējos.

ipas paarsvaraa ir vnk attaisnojums piedzerties

Šodiena izrādījās neparedzēti piepildīta. Kā jau biju ieplānojusi, devos pie ābeles veseļoties un ēst saldumus. Transports, par laimi manai trauslajai dvēselei, izrādījās nepārpildīts. Tāpēc, ka braucu ar nākamo. Paņēmu līdzi Mazo princi, kā jau biju ieplānojusi, un devos uz pastu, kādā vēl neesmu bijusi. Mani uzrunāja kāda brīnišķīga seniore, palūdzot, vai nevaru viņu pavadīt mājās. Bet protams, ka es varu! Tas bija tieši tas, kas man bija vajadzīgs! Nav skaisti, ka kādam ir vajadzīga palīdzība. Ir skaisti, ka saskrienas kāds, kuram ir vajadzīga palīdzība un kāds, kuram ir vajadzība būt palīdzībai. Mēs mazliet aprunājāmies. Man ir ierasts iet ātri, vienkārši tāpēc, ka tā iet manas kājas, un tā esmu ieradusi iet viņām līdzi. Tas ir gandrīz ārpus manas kontroles. Vairākas reizes nācās apzināti piedomāt pie soļa, bet es ceru, ka man sanāca. Viņa bija tik sirsnīga un mazliet apraudājās.

Viņas vārds ir Dzintra. Viņas acis šķita zilas, viņas skatiens šķita ļoti dūmakaini tīrs. Ziniet, par ko pārdzīvoju? Ka man nav lēcas. Es neskatījos Dzintrai acīs aiz pieklājības, bet atvadās, kad skatījos, noteikti pazaudēju daudz svarīgas informācijas. Jo man nav lēcu!!! Ja nu es kādreiz viņai paiešu garām? Es negribētu viņai paiet garām. Kaut es būtu savlaicīgi iedomājusies uzturēt ar viņu kontaktu. Tā varētu būt ļoti skaista draudzība. Es ceru, ka viņas bērni viņu apciemos mazliet biežāk, mazbērni arī. Tas kurš Ventspilī, jūrā, teica, ka malacis. Mīļā Dzintra. Ja mana baba vēl būtu dzīva, kā es viņu vēlētos apciemot. Kad vēl bija iespēja, es biju valsts otrajā galā, pie jūras. Viss vienmēr ir ļoti sarežģīti, kamēr nav par vēlu. Mēs visi esam tā upuri, tas neplāno mainīties. Es turpmāk turpināšu iegriezties tieši šajā pastā.

Ierados pie ābeles, viņa šmorējās, es... Pat neiesāku lasīt. Skaļi lasīju citas lietas, skaļi dusmojos un rakstīju ziņas... Jūs negribat zināt kam. Es jums nestāstīšu, bet tas bija aizraujoši un izdevās daudz pasmieties. Līdz man pilnībā beidzās enerģija. Tad es devos atpakaļ mājās. Tur man uzrakstīja mans Liepājas laiku pakistāņu draugs, kurš mani pāris gadus atpakaļ bildināja Instagramā par desmit tūkstošiem, lai dabūtu vīzu. Man gan nācās atteikt, jo pirmās kāzas pietaupu īstai mīlestībai un tamlīdzīgi. Šovakar viņš man uzrakstīja, lai aizsūtu viņam pastkarti uz Itāliju. Es atbildēju "Send address". You got it bro. Domāju pastkartē viņam uzjautāt recepti tam sautējumam, ko viņš toreiz gatavoja kopmītnēs, otrajā stāvā. Vairākkārt esmu mēģinājusi atdarināt, bet nemaz nelīdzinās. Varbūt uzzīmēšu puķītes ar gliteru pildspalvām. Varbūt atvadīšos ar "Take care, gandu".

Apēdu veselu ābeles cepto ruleti to negriežot. Kā lielu sviestmaizi. Kā dzīvnieks. Tas bija episki. Tagad dzeru gan blenderētās upenes no Dieva dāvanas, gan blenderētās dzērvenes no ābeles. Sastāvu no zālēm, cukura, ogām un mīlestības. Ja šodien nebūtu braukusi veseļoties pie ābeles, ja es šodien nebūtu iegriezusies pastā, kurā nekad neesmu bijusi, es nebūtu satikusi Dzintru. Tas bija mans ilgi gaidītais brīnums. Ā! Akdievs! Vēl, šodien atkal spēlēju kārtis. Šodien, dāmas un kungi, es piedzīvoju visepiskāko atspēlēšanos visā savā dzīvē! Es kliedzu. Vienīgais, kas šodien nenotika - neizlasīju grāmatu. Šķiet, ka drīzāk to uzrakstīšu nekā izlasīšu.

manī plosās demons, viens no tiem krāsainās plazmas uzplaiksnījumiem, kas varbūt palīdzētu radīt iespaidīgus mākslas darbus, bet tā vietā mēs kopā vienkārši iesim čučēt un grimsim iekšējo konfliktu murgu valstībā iekšējās ploses revolūcijas valstībā patiesi gardā naidā pret pasauli OOOO JAAAA!!!!!! paldies par plutonu, mazā pundurplanēta lai krīt visas stikla bumbiņas lai plīst visas vecās stīgas anatomijas botānikas saknes lai vilciens aizbrauc un atstāj Berliozu uz sliedēm bez galvas! LAI

Dīvaino sajūtu šobrīd netrūkst, bet visspilgtāk no sirds klauvē disonanse, ka jādodas projām tieši tad, kad dzīve beidzot šķiet plus mīnus laba un (ļoti iespējams pirmoreiz dzīvē) spēju sevi redzēt pašreizībā pavadām ilgāku laiku. Oh well.

neliels ptsd

atbraucu uz darbu iepazinos ar kolēģiem (es te gandrīz dekādi strādāju). ļoti interesanti. arī jaunas telpas, kopš pēdējoreiz te biju, kafijas automāts (😍) nav kā kādreiz kad katram pašam bija jāņem līdzi savas kafijas. daudz koka, var uzelpot. Toaletē Godmanis, savā īstajā vietā.

skan Don't Give Up

Es arii domaaju ka AI takeover will be quick (like seconds) and seamless, the lights will go off and we will be locked out. The age of men is done.

Tagad, kad nav iespējams lāgā apskatīt Latest posts, to gribētos vairāk nekā jebkad! Lielākoties šeit iegāju, lai izgāztu savas emocijas, viegli uzmetot aci spamam un kašķiem. Vēl paskatījos, vai mana draudzene nav ko ierakstījusi, vai Zane nav ko uzrakstījusi. Mani cibas draugi arī tieši tagad neko neraksta. Lūdzu, rakstiet! Vismaz kamēr slimoju. Tagad veru vaļā pa jaunai cilnei katram no pēdējiem desmit, kuri ir ko ierakstījuši. Man ir tik interesanti, kas jūs esat. Kā es gribētu savilkt jūsu ierakstus ar jūsu sejām.

Atgādina pēdējo reizi, kad braucu mājās un bija lielākā vētra Latvijā ilgā laikā. Ozols brauca man pakaļ uz staciju vētras kulminācijā, apbraucot vairākus ceļus, ko slēdza nolūzušie koki. Es viņam piespiedu piestāt pie pasta, lai nosūtītu pasta piedzīvojumu uz Somiju. Veikali bija ciet, ēst nebija ko. Elektrības nebija, sveču nebija, ūdens knapi tecēja. Pārrodoties mājās, tur bija, kā vienmēr, bardaks. Katru reizi atbraucu, un ozols saka: "Nu jā, man nesanāca laiks neko pievākt. Patiesībā neko neesmu vācis kopš aizbrauci", bet es to tāpat redzu. Tad pavadu vairākas no nākamajām pāris dienām mājās, lai atgādinātu viņam, ka vismaz kādam rūp. Uzkopju tur visu un uzšmorēju, ko varu. Sagaidu viņu mājās ar vārdiem "Nu, vai nav labāk?'' un viņš neekspresīvi apstiprina, bet vien pēc viņa elpošanas rakstura dzirdu, ka tiešām ir kļuvis labāk.

Problēma ir tajā, ka viņš arvien biežāk dzer. Es viņam saku, ka es nebraukšu, ja viņš dzers. Es saku, es būšu tikai trīs dienas, lūdzu, nedzer šīs trīs dienas. Trīs dienas nav ilgi. Viņš saka, ka bez pipariņa nevar aizmigt. Bet viņš arvien vairāk nevar izdarīt bez pipariņa. Tad es saku, ka tas ir alkoholisms pēc definīcijas, ja vairs nevari paveikt ikdienišķas lietas bez alkohola. Viņš atbild ar klusēšanu. Vēlāk iedzer pipariņu. Pārrasties mājās kļūst arvien grūtāk. Viņam nesanāk paņemt brīvdienu, lai mēs dotos kopīgi pavadīt laiku, bet viņam sanāk paņemt brīvdienas, kad manis nav vai, vispār, arī kad esmu, lai dzertu ar draugiem. Atbraucu un tīru, tīru, tīru dzīvokli, šmorēju, cerībā, ka viņš paņems brīvdienu bez pipariņa, lai mēs dotos kopīgi makšķerēt vai pastrādāt dārzā. Drīzāk kļūst viņu sagaidīt mājās gāžoties no kājām, sakot, ka nemaz tik daudz neizdzēra.

Pēdējo reizi, kad sazvanījāmies, viņš teica, ka mūsu lūsis nav rādījies mājās ilgāk par nedēļu, kopš nomira viņš, kurš lūkojās pāri dīķim. Kopš tās dienas neesmu zvanījusi viņam, jo man ir infekcija. Kā arī tāpēc, ka viņš teica, ka ir mazliet iedzēris, kamēr nosvinējies knapi runāja. Nemaz neatceroties, ka ir tēvu diena. Lūsis šovasar arī pavadīja laiku ar Latvijas literatūras personību, viņi kopā sēdēja pie dīķa. Ja lūsis tomēr ir aizgājis, tad ceru, ka viņa viņam bija pateikusi vārdus, kurus es nemācētu atrast, jo nelasu literatūru. Ja viņš tomēr vairs nav starp mums, tad šī būs trešā tuvā nāve mēneša laikā, par kuru neesmu raudājusi. Vairs nezinu, ko domāt.

Ozola situācija atgādina laiku, kad sarakstījāmies ar manu literatūras draudzeni, to, kura ir dzīvotpratēja. Viņai tobrīd arī bija šķīrušies vecāki. Viņa man sūtīja bildi ar viskailāko nenovākto egli, kādu līdz šim esmu redzējusi. Viņa teica kaut ko, kas līdzinājās "Kāpēc man vākt aiz pieauguša vīrieša?". Es tā neesmu iemācījusies domāt. Visdrīzāk, pat ļoti iespējams, ka vajadzētu. Bet kā citādāk viņš uzzinās, ka man rūp? Bet arī jūtu, ka braucu retāk. Tad jūtu, ka vēlos braukt retāk. Jūtu, ka nezvanu. Jūtu, ka aizbraukt no turienes prom kļūst vieglāk. Tas viss sāp vienlīdzīgi, bet jūtos bezspēcīga. Kā būtu, ja nākamreiz es aizbrauktu, un dzīvotu viņa netīrībā? Bet kādu pienesumu tad vispār nesu es? Vai man ir jādzer ar viņu?

Ā, atcerējos ko gribēju teikt. Atgādina lielāko vētru Latvijā ilgā laikā, Cibas situācija ar Latest posts neuzrādīšanu. Lasīju, ka daudzi vētras dēļ satuvinājās. Varbūt šī vētra mums, cibiešiem, rosina pievienot vienu otram draugos, un vairāk klabēt un pukstēt citu ierakstos? Lai vairāk, ko palasīt? Jebkurā gadījumā, man derētu celties un aiziet līdz pastam, tad doties pie ābeles izlasīt Mazo princi. Ar pacietību negaidu braukšanu pilnā piektdienas sabiedriskajā transportā.

Atceros, ka vakar naktī pastaigājos un pastaigas laikā iedomājos kaut kādu domu, kura likās perfekta priekš ieraksta šeit, bet diemžēl šodien to vairs neatceros. Tikai zinu, ka tajā brīdī atrados uz Daugavgrīvas un Meža ielas krustojuma. Ja atnāks atpakaļ, apsolu noteikti dot ziņu, jo man šķiet, ka tas bija kaut kas ģeniāls. Ja, protams, atmiņa neviļ.

Vēl vakar biju uz Uļas filmu. To gan atceros ļoti skaidri.

Gribas vnk paheitot ņūmetālu nedaudz, kamēr atlaiž muguras sāpes.
Pēdējā reize, kad man vēl patika ņūmetāls, bija precīzi pirms iemācījos atrast mūziku internetā, tas ir, 13-14 gadu vecumā, kad sapratu, ka muzons nav pirmās kvalitātes, bet pa TV neko citu nerādīja, un tad vēl eksistēja EHR. Es ar to tiešām nelepojos. Linkin Park pirmais albums vēl nebija tik briesmīgs, otrais arī, bet tālāk viss sagāja pavisam grīstē. Limp Bizkit man nekad īsti nav paticis, jo dzied par kaut kādām kakām un pimpjiem, kratot to savu kājstarpi. Korn arī vienmēr ir riebušies. System Of A Down ir bezsakarīgs muzons par ķīniešu makaroniem.
Man paveicās, ka iemācījos kačāt mūziku DC++, kas ir krimināli sodāma darbība, bet jūs atzīsiet, ja neesat pilnīgi loxi, ka tas ir labāk nekā ņūmetāls un EHR. Tad nu sekoja garie izpētes gadi, kad noklausījos tik daudz mūzikas, ka vairs neatceros, ko klausījos un ko nē.
Tas pats ir ar filmām - ja es būtu skatījusies tikai pa TV un kinoteātros, mana gaume būtu kā veca, sažuvusi banāna miza smukā plastmasas paciņā.
Es 1989. gada bērns. Reizēm man tiešām žēl ir to, kuri mūziku zina tikai Spotify čārtos or something. Būt gudram ir izdevīgi jebkurā situācijā.

no noklausītajām sarunām:

Latvijas Nacionālās Operas vietu ierādītājas starpbrīdī spēlē spēli "Uzmini skatītāju":
- Vai viņa sēž mūsu pusē?
- Jā?
- Vai tā zilajā žaketē?
- Nē.
- Vai viņa šobrīd skatās pa kreisi?
- Nē.
- Vai viņai ir tumši mati?
- Jā.

Es tiešām priecājos, ka bf nav Korn fanāts, jo rajonā ir ļoti daudz vecmodīgu loxu, kuri katrā pārtijā visu laiku mēģina panākt, lai visiem patiktu Korn, man tā pieriebies, ka varētu salauzt oriģinālo Korn disku un smieties.
Es tiešām neizprotu, kādā veidā Korn ģitāras partijas esot krutākas par jebkādām citām. Es tur dzirdu tikai popmūziku ar ģitāru pozēšanai.
Kurā vietā Korn ir labāka grupa nekā, piemēram, Electric Wizard?

Man patīk, ka viņš krāc kā tāds nezvērs, bet klusi.
Toreiz, kad gājām ar bi virgin, es kind of nožēloju, ka man bija nepareizais puisis. Gribējās iet atpakaļ.
Manuprāt, bi virgin to pamanīja, jo kļuva ērcīgs.

Iemesls, kāpēc porno neuzbudina, ir atklāts.

Šodien pamodos par vēlu, lai dotos pie ģimenes ārsta. Domāju, ka jūtos pietiekami labi, lai izietu no mājām nopirkt ko pīpēt. Izejot ārā ātri sapratu, ka nejūtos gan labi. Vējš, kas pūta prom manu čolku ,nepalīdzēja manai pašapziņai, ko nevarēju noslēpt ar konsīleri. Pirmo reizi pie kioska nācās gaidīt pārtraukuma beigas. Laikam neapzināti esmu dzīvojusi ilūzijā, ka kiosku darbinieki nenokārtojas, nepīpē un neatpūšas. Visu īso ceļu mājās šķita, ka tūlīt nokritīšu un pārrados mājās ar drudža sajūtu. Pēc mirkļa atgūšanās beidzot mazliet pievācu dzīvokli, kas no manis pieprasīja neadekvāti daudz enerģijas. Saņēmu pasta piedzīvojumu no Grieķijas. Noskatījos labu vācu filmu, ko man jau senāk ieteica draudzene, kura ir atgriezusies atpakaļ no Vācijas. Pateicoties infekcijai, esmu tikusi līdz filmu skatīšanai. Uzrakstīju pasta piedzīvojumus uz... Vāciju. Un Austrāliju, un Ameriku. Paspēlēju kārtis.

Domāju par Latvijas literatūras cilvēkiem. Man šķiet, ka viņi dzīvo daudz piepildītākas dzīves nekā mākslinieki. Vismaz cik izspriežu attālināti viņus novērojot. Vismaz mana draudzene. Mākslinieki vairāk mirst nekā dzīvo. Ceru kaut kad iefiltrēties starp literatūras cilvēkiem un izpētīt, vai mana hipotēze ir patiesa. Tas gan izklausās grūti, jo nelasu, tikai rakstu. Neuzdrošinos nevienu nekur saukt vai uzsākt sarunas. Pat šodien, draudzene piedāvāja, ja man vajag ko atvest, ka atvedīs un ar prieku. Satecināju acīs iztecējušās asaras atpakaļ sevī un domāju, ka neuzdrošinātos pajautāt, pat ja man vajadzētu. Tomēr, esmu izlēmusi kaut ko mainīt, kaut vai tikai uz vienu dienu, sākot ar šodienu. Šodien es izlasīšu grāmatu. Mazo princi, jo to esmu lasījusi, tas būs liels atalgojums pret neilgu laiku. Izdarīšu to šodien, kad aizdošos paveseļoties pie ābeles, kura ir apsolījusi mani barot ar pašceptiem saldumiem. Vēl esmu izlēmusi noskatīties visas filmas, ko draudzene man todien ieteica. Varbūt viņas kaislīgā dzīvošana pielips arī man!

Esmu priecīga saslimt. Tā kā kavēju visu, kur galvenokārt vēlējos būt, man nav iebildumu paslimot dienu vai divas ilgāk, nekā biju iecerējusi. Līdz šim neesmu bijusi spējīga izdarīt neko nozīmīgi lietderīgu. Gribu atveseļoties pietiekami, lai varētu sākt darīt lietas, bet ne tik daudz, lai integrētos atpakaļ sabiedrībā un rutīnā. Man vēl jānoskatās filmas, jāpalasa grāmatas un jāizbauda manis nevajadzība. Vēl, gribu drīzumā nopirkt lēcas. Esmu sākusi vēlēties redzēt, kad kāds uz mani skatās. Es negribu vilkt brilles

uff, picky eaters in food competitions, viņus vērot ir...

that cracker is too crunchy.. eww.. is that a pate? noo, i'll not even try that. is that cheese? no, too garlicky! (garlic was not even in it) what's this, sushi? no, not a fan of sushi. is that rice? rly? mhh.. what's this? mochi? eww..smells bad. oh, it's mango? i like mango, let me smell that again - oh, it does actually smell good.. wtf

saprotu, ka viņi droši vien tiek speciāli tur ielikti kā dusmu ēsmas, lai visi vārītos, jā, bet varbūt tas arī ir autentisks eksistences veids viņu ikdienas kulinārajā dzīvē? who knows..

kanālā visiem video, cik manīju, komentāri atvērti, izņemot šo, droši vien publika pārāk aizdegās par šo extremely picky bish.

Man vairs neinteresē citi puiši. Ja nu kas.