Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2011-03-01 10:21:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
centrālo staciju nespridzina vairs tik bieži? vai arī es to nemanu, jo man tas vairs nav aktuāli?

2003. laikam gadā, kad piekopu dzīvošanu ārpus pilsētgalvas un regulāru braukāšanu, šādi bija vienā laidā. kā eju no lekcijām, tā atkal dzeltena lente. tad gājiens uz autoostu, ievērtēšana, kādās pozīcijās cilvēki tiek sapakoti autobusos, un nepieciešamība gaidīt... trīs, četras, piecas, sešas stundas.

atcerējos to tāpēc, ka vienā brīdī biju atdzērusies kafejnīcu tējas ar aromu un sāku ņemt līdzi tēju no mājām, "a ja nu atkal šodien spridzina". attiecīgi, patentēju šo metodi daudzus gadus pirms svaigēdāja kaspara, vo!


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]dominika
2011-03-01 12:37 (saite)
Nu jā, zāļu tējas jau visas ir tautas medicīna.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lenora
2011-03-01 12:43 (saite)
Ne gluži. Visādas tantes un onkuļi šad tad pārbauda. Asinszāli, piemēram, baro depresīvajiem un tā. Kumelītes, kliņģerītes, kadiķi u.tml. jau neviens vairs neapšauba.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dominika
2011-03-01 12:55 (saite)
Hmm, mums laikam papriekšu bija jāvienojas par terminiem. :)
Es ar vārdiem "tautas medicīna" saprotu visu, ko senči ir tradicionāli lietojuši slimību ārstēšanai/veselības uzlabošanai pirms ķīmisko zāļu izgudrošanas. Medicīniskajam efektam nav jābūt obligāti pierādītam, pietiek ar pieņēmumu, kas viens vai otrs augs palīdz vienas vai otras kaites gadījumā. Manā apziņā šim terminam nav arī nicinošas pieskaņas ("tautas medicīna" = "vecu sievu pesteļi"), tas ir neitrāls.
Imho, kumelītes, liepziedi vienkārši ir populārāki un pierastāki lietošanai, bet tas nenozīmē, ka mazāk izplatītām tējām nav nekāda efekta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]lenora
2011-03-01 13:42 (saite)
Es jau neko nesaku par tautas medicīnu (vec-vecāmāte vāca, vec-vec-vecāmāte vāca, bet tas nenozīmē, ka es aklā padevībā vākšu tieši to pašu, viņas nevāca "lielās kumelītes", jo tā ir nezāle, čūskupuķei vispār jāiet ar līkumu apkārt, jo tā var mājās čūskas ievest), tas vairs nav gluži aktuāli. Viņiem, protams, nebija citas izejas kā arstēt tuberkolozi ar ābeļu lapām.

Bet ja runā tieši par ābeļu lapām mūsdienu kontekstā, tad vienīgais kā viņām var būt kāds labums ir vācot pirms vēl ābele ir uzziedējusi, jo ziedošajiem "kruto" augļu devējiem parasti tas labums lapās nav diez ko daudz. Tieši tas pats ir ar avenēm un it sevišķi bērziem (viena krūzīte bērza jauno lapiņu ir apmēram tik pat vērtīga, cik visa bērza lapas vasarā). Labi pastāvējušas lapas vasaras vidū / beigās ir arī ļoti labi uzsūkušas apkārtējās vides ne tās labākās vielas. Un lūk šis ir tas paradokss, kas man patīk - jo puisietis, kas sludina veselīgo neēšanu, tak tik pat labi ar karstu ūdeni var apliet arī vakardienas avīzi. (ja tās lapas ievāc vasarā un tur ir praktiski tikai celuloze, tad lai dabūtu kaut ko vairāk ārā - ir jāvāra)

Par populārajiem / nepopulārajiem augiem (kādi tie vispār skaitās - sūrenes, ugunspuķes, veronikas?) - internetā var atrast praktiski jebkura auga ķīmisko sastāvu (vismaz man nav nācies vilties šajā ziņā un meklēju ne tikai kumelītes), pat nav jāpārzin visas iespējamās vielas, tās vairākumā gadījumu tur pat ir arī izskaidrotas, ārkārtas gadījumā var atrast atsevišķi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?