pēc tulkošanas maratoniem nekādā gadījumā negribas iet gulēt, jo nogurums ir tik specifisks, ka nekustībā tikai palielinās.
šajā sakarā slikti ir tas, ka vēl joprojām neesmu atradusi rīgā līdzvērtīgu alternatīvu depo mazās zāles disenēm. nabaklab deju placis tomēr ir pārlieku caurstaigājams un nemājīgs, par visiem citiem nemaz nerunāsim. bet dejot mājās, kad mājinieks guļ, nav labi. varētu iet pie kaimiņiem, bet es joprojām nedzīvoju kādā foršā komūnā. varētu pie viena prezentēt kādu no baisajām dzirām, kas pamazām uzkrājas plauktos [mums visu ko nes, bet mēs esam sociālie žūpas, un mājās parasti atrodas kas labāks darāms]. bet šņuk!