Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2010-01-04 17:59:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kāpēc cilvēki nelūdz palīdzību?
lai vēlāk varētu kādu vainot visās pasaules bēdās?
kā toreiz, kad tepat cibā, kad "īpaši talantīgais mākslinieks" [vai kā tur īsti bija] vāca sev ziedojumus, no visām pusēm līda bariem, bariem vien ar žēliem stāstiņiem, ka viņi cieta vairāk, ka viņi cieta daudzpusīgāk un ka tomēr lepni [ha, ha] to noklusēja.

viena lieta ir, kad t.s. nebūšanas īpaši netraucē. vainavvienalga. ir tik daudz cita ko darīt.

bet kur ir prikols mocīties, salt sniegā un nosalt, un tad pārmest apkārtējai pasaulei cietsirdību, kad vienīgais, ko sliktākajā gadījumā varētu pārmest, būtu nevērība?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]chimera
2010-01-04 20:36 (saite)
bet pašlepnumu parasti uzskata par apsveicamu rakstura īpašību. bet kas gan tādā gadījumā tur apsveicams, ja tas gan traucē pašam [arī gadījumos, kad nekas "zemisks" nav iesaistīts], gan traucē citam izdarīt labu darbu [traucē vairot labo pasaulē]?

tāpēc man nepatīk vārds "pašlepnums", pārāk pozitīvas asociācijas.

es nestrīdos, es joprojām domāju skaļi :))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]dominika
2010-01-04 21:12 (saite)
man "pašlepnums" šķiet tāda divdomīga īpašība. ir slikti, ja tāda nav, bet arī, ja tāda par daudz, nav labi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2010-01-04 21:12 (saite)
nu, jā. kaut kā tā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?