bet pašlepnumu parasti uzskata par apsveicamu rakstura īpašību. bet kas gan tādā gadījumā tur apsveicams, ja tas gan traucē pašam [arī gadījumos, kad nekas "zemisks" nav iesaistīts], gan traucē citam izdarīt labu darbu [traucē vairot labo pasaulē]?

tāpēc man nepatīk vārds "pašlepnums", pārāk pozitīvas asociācijas.

es nestrīdos, es joprojām domāju skaļi :))