"laimīgie cibā neraksta" vai "cibā rakstošie nedzīvo īstu dzīvi", vai vēl visādi.
visai bieži liekas, ka mana dzīve ir imagināra - jo sevišķi, kad strādāju [Algotu Darbu, lai tiktu pie Papīriem Dzīvības Uzturēšanai]. darba būtība nav būtiska. pavisam senos laikos, kad juglā tirgoju džinsus, patika iemiesot šo sajūtu, izliekoties, ka esmu robots [mehāniskas kustības sagādāja daudz jautrības gan sev, gan citiem] vai manekens [pāris reizes ļoti nobiedēju pircējus].
bet par to īsto dzīvi joprojām nesaprotu. virpot no rīta līdz vakaram? nevirpot no rīta līdz vakaram? apgādāties ar visādiem aprūpējamiem objektiem vai turēties no tiem pa gabalu? daudz dzert [dzīves baudīšana]? maz dzert ["reibt no dzīves"]? aizrauties ar mezglošanu [sirdslieta]? neaizrauties ar mezglošanu [jo eskeipisms]?
vienu brīdi nerakstīju cibā mēnešiem ilgi. sākumā tehnisku, vēlāk - pieraduma iemeslu dēļ. biju apgādājusies ar citiem bezjēdzīgiem hobijiem. īpaši laimīgāka nejutos.
zinu tikai to, ka, ja man atņemtu iespēju paprātuļot par notiekošo vismaz stundu dienā, viena alga - rakstiski vai nerakstiski [atsaucoties uz "laimīgie ir pārāk aizņemti dzīvojot, lai par to reflektētu"], justos tikpat nošņurkusi un panīkusi kā bez iespējas ieiet dienišķā dušā [o, manas sieviešžurnālīgās metaforas, ibitīt!]