antarctica starts here

10:21

pirmkārt, urā atturībai. citas opcijas - sākt dzert daudz/bieži un/vai uzbaroties par 10 kg nešķiet īpaši vilinošas. jo jau divi ali iedarbojas dra-ma-tis-ki.
otrkārt, urā saulei un karstumam. mazliet apskaužu tos, kam "saules par daudz"; es joprojām drebinos, piejūrā tīstos svešās žaketēs, uzmetu lūpu un sapņoju par meksikas karstajām ārēm [vēl viens bonuss: bailēs aizmukušie tūristi].

treškārt, apsolos vairāk cacoties un regulārāk mazgāt grīdas. ierakstu šeit, lai nokaunētos un neaizmirstu.

• 9 raksta
• ir doma

18:29

"laimīgie cibā neraksta" vai "cibā rakstošie nedzīvo īstu dzīvi", vai vēl visādi.

visai bieži liekas, ka mana dzīve ir imagināra - jo sevišķi, kad strādāju [Algotu Darbu, lai tiktu pie Papīriem Dzīvības Uzturēšanai]. darba būtība nav būtiska. pavisam senos laikos, kad juglā tirgoju džinsus, patika iemiesot šo sajūtu, izliekoties, ka esmu robots [mehāniskas kustības sagādāja daudz jautrības gan sev, gan citiem] vai manekens [pāris reizes ļoti nobiedēju pircējus].

bet par to īsto dzīvi joprojām nesaprotu. virpot no rīta līdz vakaram? nevirpot no rīta līdz vakaram? apgādāties ar visādiem aprūpējamiem objektiem vai turēties no tiem pa gabalu? daudz dzert [dzīves baudīšana]? maz dzert ["reibt no dzīves"]? aizrauties ar mezglošanu [sirdslieta]? neaizrauties ar mezglošanu [jo eskeipisms]?

vienu brīdi nerakstīju cibā mēnešiem ilgi. sākumā tehnisku, vēlāk - pieraduma iemeslu dēļ. biju apgādājusies ar citiem bezjēdzīgiem hobijiem. īpaši laimīgāka nejutos.

zinu tikai to, ka, ja man atņemtu iespēju paprātuļot par notiekošo vismaz stundu dienā, viena alga - rakstiski vai nerakstiski [atsaucoties uz "laimīgie ir pārāk aizņemti dzīvojot, lai par to reflektētu"], justos tikpat nošņurkusi un panīkusi kā bez iespējas ieiet dienišķā dušā [o, manas sieviešžurnālīgās metaforas, ibitīt!]

• 4 raksta
• ir doma