antarctica starts here
Jaunākais
17.1.16 10:10
kapeikpisēju dievi ir man labvēlīgi, my fitness atbrīvoja mani no automātiskā maksājuma!ak jā, un viņu dvielis, ko viņi met pakaļ neofītiem, tik tiešām nekam neder. runājot par dvieļiem, joprojām nožēloju, ka nenospēru dušas dvieli no radissona oslo - neko tik glāsmainu, biezu un uzsūcošu es vairs neesmu sastapusi, lai kā staigātu pa veikaliem, dvieļus taustot*. neba viņi sūtītu no norvēģijas interpolu dvielim pakaļ, turklāt es taču esmu no austrumeiropas, no alarms and no surprises.
*socioniskā sensorika, vai?
26.9.15 14:03
- ja tu, pieminot vīru, dēvē viņu vārdā, neviens netic, ka tev ir vīrs, jo vīru neklājas saukt vārdā- nevienam remontniekam nedrīkst dot nekādas naudas, pirms visi darbi nav pabeigti, jo nopelnītā nauda nestimulē
un daudzas citas atziņas.
jūtos tik ļoti nogurusi, it kā pati būtu to apkuri pārlikusi, bet priecīga, jo samaksāju reizes 3 mazāk, nekā rēķinoties ar Ļaunāko (bet tā kā es vienmēr rēķinos ar Ļaunāko, kas reti kad atnāk, man dzīvē ir visai daudz iespēju būt tīri priecīgai)
27.7.15 09:18
es ļoti, ļoti gribu, lai latvijā ir bēgļi; būs vismaz, kas sastāda m. kompāniju virtuvē (indieši bēg brēkdami uzreiz vai darba laikā slēpjas noliktavā un viedtālrunī, un tad tomēr bēg, viss mīts par indiešu strādīgumu ir izčākstējis, bet moš pie vainas piederība augstajām kastām; šodien iemēģinās bulgārieti).also, es tik labi un organiski jūtos absolūtā rutīnā, ka neesmu droša, vai tas liecina par mani ko labu (kā vakar piezīmēja zirka, sēžam uz soliņa un apspriežam cūku pupu cenas kā PENDŽAS).
31.3.15 18:37
īss dienu apskats:iztulkoju kristiešu muzikālo drāmu (meitene aizmūk no baznīcas un laimīgi dzīvo kalifornijā, līdz viņai piedāvā dziedāt dziesmu par Grēku).
(lai gan kas es esmu, lai ņirgtu, ja pollā par integritāti pieteicos pie nepazaudētājiem)
zajebala sāpēt (bet ripas nedzeru, jo kā savādāk es zināšu, ka man ir labāk?)
1.12.14 15:34
trīs, nē četras? dienas nebiju ārā (bija aizņemtība un nebija spiedošu vajadzību), bet ārā taču ir brīnišķi. ne auksti, ne slapji, ainavas kā edgaram alanam vai bāskervilu sunim. es parasti jūtos ļ. dzīva novembrī-decembrī.pie uzpurnes izlasīju, ka latvija pēc platuma grādiem ir turpat, kur kanādas ziemeļi, ko uzskata par neapdzīvojamiem un kur mitinās vieni vienīgi inuiti. tas vieš prieku, kā arī vēlmi ietērpties (dabīgā nāvē mirušu) zvēru ādās, nokrāsoties ar pelniem un triept vanagu pa taisno no pudeles.
nomainīju beidzot vasaras segu pret starpsezonu, aiznesu uz ķīmisko tīrītavu un remontiem visu, kas aiznesams. nevaru izdomāt, ko aicināt uz pasākumu darbdienā plskt. 15.00, tāda ir tā skumjā bezģeļņika-frīlansera dzīve.
30.12.12 20:49
atskaitīties par jebko slinkums. dzeru sangriju. kursa darbam atlikusi pēdējā nodaļa, darba darbi nodoti pat par nākamā gada sākumu. jūlijā parakstījos braukt pie vidusjūras. čūskas gadam par godu esmu apņēmusies uzbliezt slavenos salātus "zalktis".
"lai gan lībiešu jautājums ir pagaidām mūsu iekšpolitikas jautājums, bet tas drīz var tapt par mūsu ārpolitikas jautājumu. ja nemaldos, tad šim brīžam tērbatā studē divi kurzemes lībieši, kuri laikam stājušies “lībiešu kustības” priekšgalā. igauņi, bez šaubām šos centienus pabalsta, un kā man stāstīts, tad mūsu lībiešu starpā atrodoties tādi, kas negribot atzīt latvijas valdību un neslēpjot savas simpātijas igaunijai. varam būt droši, ka tiklīdz “lībiešu kustība” pieņems daudzmaz taustāmus apmērus, tad mūsu kaimiņi – igauņi iestāsies par viņu tiesībām", tā 22. gadā raksta latviešu ministrs igaunijā seska kungs.
3.10.12 11:03
ciba varētu sadoties rokās, lai piektdienas vakarā smidzinātu, nevis lītu [vismaz kamēr mēs ceļam telti], jo ļoti gribas izveikt vēl pēdējo āra nakšnojienu šosezon [citas sezonas guļammaiss neturēs]. man tas ir ļoti svarīgi.***
pirmais mēnesis maģistros pagājis pozitīvi, nobastoto lekciju skaits - 1; ar tādiem tempiem es vēl atgriezīšos pie sākumskolas zubrilas mācīšanās metodēm. ļ. labi ir tas, ka viss notiek pēc darba [lai kā man patiktu mani pašreizējie projekti, uz vakarpusi galvā iestājas zināms dullums], un smadzene lekcijās var nodarboties ar cita tipa piepūli, kas, kā izrādās, ir ļoti atdzīvinoši un atpūtinoši [gandrīz vai kā sludināja великий ленин].
26.9.12 12:14
šodien jāiet uz lekciju pie lapzemes profesora un arī atrādīt ktulhu pupos [par otro var paturēt īkšķus]."latvijas redneki laika griežos" varētu būt kārtējā ģeniālā tēma manam maģistra darbam [ik dienas iešaujas pa pārim], par spīti tam, ka pati esmu mazliet redneks [tas ir, esmu prasta, staigāju trenuškās un cepetis no sabrauka jenota man liekas uzteicama maltīte].
interneti gan pēdējā laikā šķiet tik ļoti pareidzami, ka pat lasīt vairs nevelk; nezinu, kāda sazombētība liek iedrukāt šo.
2.6.12 18:09
man patīk uz/no laukiem vedošais autobuss; pat tas, kā viņš apstājas pie katra koka [un dažreiz arī starp tiem, ja nu gadās kāds pēkšņs iekšā vai ārā kāpējs; un dažreiz arī brauc atpakaļgaitā, ja kāds iekšā kāpējs uzrodas pavisam pēkšņi], patīk dzīvās vistas rokas bagāžā, patīk noklausīties sarunas [kur snīpis? -ezerā! -ko snīpis dara? -dēj olas! -kādas olas? - sarkanas! -tās ir neēdamas! snīpis ir jānorauj!]stokmanā savukārt saskāros ar helvētikas reiz aprakstīto "kartupeļu fenomenu" - centos pārliecināt kādu dāmīti - jo avokado mīkstāks, jo tas ir gatavāks, nevis bojātāks; bet viņa, šķiet, nenoticēja pat tad, kad īpaši viņai sameklēju nobrūnināto/nogatavināto avokado individuālā iepakojumā.
16.5.12 14:29
vakar dzīvesbriedis izglāba man vakaru, manā vietā pārtulkojot lt>lv kārtējo metaļoru preses relīzi, līdz kurai rokas kārtējo dienu nedagāja, bet pēc tam mēs noskatījāmies irāņu seriāla "heyrani" pirmo sēriju [2012.g.]. heyrani nozīmē perplexity, un tas ir vienīgais, ko es sapratu [arī briedis persiski māk pateikt tik vien kā "šī kaza spēlējas"], jo titru nebija [toties bija reklāmas pauze ar ņevjebenno mobilā operatora "caspian wave" piedāvājumu]. irāņu seriālu scenāristiem ir ļoti viegla dzīve - 35 minūšu sērijā piecas minūtes rāda, kā čuvaks brauc pa eskalatoru [un skan sērīga mūzika], tad piecas minūtes koku zari šūpojas vējā [un skan sērīga mūzika]. atlikušā laikā viņi nepārtraukti piezogas viens otram no muguras un taisa emocionālas acis. vēl bija flešbeki un kaut kāds ārthauss, un arī titri iet bezjēgā ilgi.šodien savukārt es bezjēgā ilgi norunāju ar elektriķi [viņš joprojām man nez kāpēc zvana] par zemējumiem un dārza darbiem, tulkoju un tulkošu "pusnakti parīzē",
16.3.12 12:33
man patīk gan 16.marts, gan 9.maijs, jo mammai vienmēr tajās dienās ir ko bildēt un papildināt ar neatkārtojamiem kadriem savu portfõliõ.šis 16.marts man patīk arī ar to, ka dzīvokļa epopeja, kas vilkās kopš...novembra beigām? beidzot ir noslēgusies ar iepriecinošiem rezultātiem [vēlreiz paldies oblicai].
izrādās, vienīgais veids, kā piespiest mani sakārtot māju, ir sarunāt tajā cibiski-lietišķu tikšanos. paskatījos uz dzīvesvietu neitrālām acīm un sapratu, ka vismaz tā kaudze ar apaviem, maisiem un pārgājiena katliņiem ir jāsašķiro. [es, protams, vienmēr pozicionējos kā cūka, bet simts reizes dzirdēt ir viens, kamēr vienu reizi redzēt...]
Powered by Sviesta Ciba